Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Avots: 2018. g. 7. jūnija publikācija “Dienā” Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz, ka krājaizdevu sabiedrību darbības sekmēšanai varēs veidot kooperatīvās bankas jeb otrā līmeņa kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Ar speciālu tiesisko regulējumu un Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrības būs tiesīgas dibināt tikai krājaizdevu sabiedrības, kas ir izpildījušas visas Krājaizdevu sabiedrību likuma prasības. Lai noteiktu precīzus nosacījumus otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību veidošanai, paredzēts izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

Lai Latvijā izveidotu otrā līmeņa kooperatīvus, uz tiem jāattiecina visas kredītiestāžu darbībai noteiktās regulējošās prasības, tostarp prasības pamatkapitāla lielumam, un tām ir nepieciešama papildu uzraudzība, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).

Gadījumā, ja krājaizdevu sabiedrība veic dividenžu izmaksu no krājaizdevu sabiedrības peļņas, biedram tiks izmaksāta sabiedrības peļņa proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. Ar šo precizēto likuma normu plānots nodrošināt vienveidīgu normas piemērošanu praksē.

Kā otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrības priekšrocību FM min nacionālās finansēšanas sistēmas stiprināšanu. Tiktu saglabāts pamatprincips, ka kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga organizācija. Pakalpojumus tā sniedz pamatā saviem īpašniekiem, tostarp krājaizdevu sabiedrībām, to biedriem un komercsabiedrībām, kuru īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrību biedri.

Kooperatīvās bankas galvenās funkcijas ir pieņemt noguldījumus no krājaizdevu sabiedrībām, to biedriem, kā arī citiem noguldītājiem; sniegt aizdevumus krājaizdevu sabiedrībām un to biedriem; sniegt maksājumu pakalpojumus krājaizdevu sabiedrībām un to biedriem, kā arī citiem maksājumu pakalpojumu izmantotājiem; nodrošināt klīringu jeb ieskaitu; veikt krājaizdevu sabiedrību parādnieku un aizdevumu statusu sekundāro novērtēšanu; uzturēt biedru – krājaizdevu sabiedrību – likviditāti; nodrošināt biedru – krājaizdevu sabiedrību – maksātspēju. Starp funkcijām ir arī biedru – krājaizdevu sabiedrību – uzraudzība, tostarp risku izvērtēšana un kontrole; IT pakalpojumu nodrošināšana krājaizdevu sabiedrībām un to biedriem ikdienas darbību veikšanai; specializēta apmācība biedru darbiniekiem.

Krājaizdevu sabiedrības darbojas kā pašpalīdzības kases, ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, sniedzot aizdevumus tās biedriem – fiziskām personām un individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri. Papildus biedru noguldījumu piesaistei un aizdevumu izsniegšanai saviem biedriem krājaizdevu sabiedrības veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, lai apkalpotu biedrus, kā arī izmanto bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus, veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, sniedz galvojumus un veic citus darījumus.

Atbilstoši Krājaizdevu sabiedrību likumam krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam, pēc teritoriālā principa, pēc nodarbinātības principa, pēc interešu kopības principa.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s