Veido platformu reģionu uzņēmēju «savešanai» kopā ar aizdevējiem

Avots: Pārpublicēts no https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/veido-platformu-regionu-uznemeju-savesanai-kopa-ar-aizdevejiem.a328877/

15. augusts, 19:05 Autori: Vidzemes televīzija

Lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijas reģionos, top platforma, kas nodrošinās iespēju lauksaimniekiem un citiem uzņēmējiem aizņemties un turpināt attīstību. Lai saprastu, kā to vislabāk darīt, Limbažu pusē tikās gan tie, kuri varētu aizdot, gan tie, kuri, iespējams, aizņemsies.

Pašlaik attīstību reģionos veicina Lauku atbalsta dienesta “Leader” pieeja, kas, piesaistot dažādus Eiropas Savienības struktūrfondus, projekta veidā ļauj reģionos dzīvojošajiem iesaistīties teritorijas attīstīšanā. Taču, lai kādu projektu īstenotu, papildus projekta finansēm, ir jānodrošina savs līdzfinansējums. Ja pašam līdzekļu nav, tad aizdevumu lielā riska dēļ nedod arī bankās. Tas arī nereti kļūst par iemeslu, kāpēc daļa projektu netiek realizēti.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra konsultanti arī novērojuši, ka tā sāk kļūt par tendenci, un, zinot, ka Latvijā pastāv dažādas krājaizdevu sabiedrības, virza projektu “Reģiona finanses reģiona uzņēmējdarbībai”.

“Ir lokālie aizdevēji, ir tie, kas aizdod naudu tepat mums kaimiņos, reģionos, bet īsti sevi tik populāri nepiesaka. Saprotot, ka tādi aizdevēji mums pašiem ir, mums bija svarīgi abas puses kaut kā savest kopā – tos, kuriem ir nauda reģionos, un tos, kuriem viņu vajag. Beigās jau turpat tā paliks,” sacīja projekta koordinatore Kristīne Ragaine-Volnianko. 

Paredzēts, ka projektā abas puses satiksies un izstrādās tehniskos risinājumus, kā arī juridiskos un mārketinga pakalpojumus. Tomēr galvenais mērķis esot attīstīt reģionus.

Projekta koordinatora atzina, ka savā ikdienā vairāk redz tos, kuriem ir nepieciešams atbalsts, savukārt vizīte Limbažu novadā rāda, ka tāda pati interese ir arī no tiem, kas varētu būt aizdevēji. Tātad šāda iespēja attīstīties pastāv. To redz arī Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrības “Metsopoles” pārstāvis Rihards Strenga, kurš arī apmeklēja tikšanos:

“Es domāju, ka pieprasījums ir ļoti liels. Tas, ko mēs redzam Limbažu, Saulkrastu, Alojas un Salacgrīvas novados, tās ir mazās zemnieku saimniecības, tie ir mājražotāji vai ģimenes, kurām nepieciešams veikt izdevumus un ir nepieciešams ātrs finanšu risinājums, kur attiecīgi tāpēc arī pastāv kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības pasaulē un Latvijā arī ir, lai šāda veida pakalpojumus nodrošinātu.”

WOCCU pārstāvis viesojas Latvijā

25.04.2019. ar Krājaizdevu apvienības biedriem tikās World Council of Credit Unions (Pasaules kredītsabiedrību savienība) reģionālais konsultants Pawel Grzesik.

Rīgas krājaizdevu sabiedrības telpās notika sarunas ar Pierīgas un jaundibināto krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem, bet Siguldā ar Vidzemes lauku krājaizdevu sabiedrību pārstāvjiem.

Secinājumi:

1. Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība ir neatbilstoša to pastāvēšanas ilgumam;
2. Latvijas krājaizdevu sabiedrības neizmanto Eiropas un Pasaules Kredītsabiedrību organizāciju piedāvāto atbalstu;
3. Biedriem piedāvāto pakalpojumu klāsts ir šaurs un tie ir dārgi;
4. Krājaizdevu sabiedrību tehniskais nodrošinājums ir kritiski vājš.

Biedru Kopsapulce 26.03.2019. plkst. 10:00

Biedrības “Krājaizdevu apvienība” Valde izsludina biedru Kopsapulci otrdien, 26.03.2019. plkst. 10:00 Zemkopības Ministrijas 315. telpā.

Dienas kārtība:

  1. Vadības ziņojums.
  2. Gada pārskata apstiprināšana
  3. Gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana
  4. Par datorprogrammu krājaizdevu sabiedrībām
  5. Citi jautājumi (biedru uzņemšana)

Sveicam KKS “Savstarpējā KS” ar licences saņemšanu!

Apveicam kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Savstarpējā KS” ar licences saņemšanu!

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 10.10.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “Savstarpējā KS”.

KKS veidota pēc teritoriālā principa, ietverot Carnikavu, Ādažus, Garkalni, Saulkrastu novadu un Rīgas pilsētu.

Valdes priekšsēdētājs Andris Balodis, valdes locekļi Aivars Zemītis un Renāte Minkeviča.

Šogad šī ir jau trešā jaundibinātā krājaizdevu sabiedrība. Lai izdodas!

Avots: FKTK publikācija.

Sveicam KKS “Ziemeļvidzeme” ar licences saņemšanu!

Apveicam kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Ziemeļvidzeme” ar licences saņemšanu!

Latvijā ir kļuvis par vienu krājaizdevu sabiedrību vairāk. KKS “Ziemeļvidzeme” darbojas pēc teritoriālā principa, ietverot Valkas, Strenču, Smiltenes un Apes novadus.

Valdes priekšsēdētāja Ināra Lazdiņa, valdes locekles Ilze Grandava un Valda Empele.

Avots: FKTK publikācija

Sveicam KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Krājaizdevu Apvienība apsveic KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Tālāk citējam FKTK preses relīzi:

 

Rīgā, 21.06.2018

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK padomes sēdē pieņemts lēmums izsniegt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.06.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE” (turpmāk – KKS).

Jaunā KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, plānojot piesaistīt biedrus no blakus administratīvajām teritorijām – Salacgrīvas, Alojas, Kocēnu, Pārgaujas, Krimuldas, Sējas un Saulkrastiem.

Sabiedrības dibinātāji ir 23 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Agris Vēveris, par valdes priekšsēdētāja vietnieku – Hermanis Juzefovičs, savukārt par valdes locekli – Aija Ošāne.

 

Turpmākai informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja

tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

 

Vairāk par FKTK:

www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

Pamatā ir apelsīni

Avots: Druva, 29.05.2018, http://www.ligatne.lv/jaunumi/prese-raksta-par-ligatni10962/

“Esmu krājaizdevu kustībai stāvējis kūmās,” ar gandarījumu saka Māris Niklass, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

Viss sākās ar viņa, toreiz rajona padomes izpilddirektora, braucienu uz Dāniju un tikšanos pašvaldībā. “Dānijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir labi attīstīta. Mums puse dienas pagāja, lai saprastu, par ko kurš runā. Kapitālismā un sociālismā vienu un to pašu terminu lieto atšķirīgi. Secinājums bija viens – ekonomikai vajag asinis, naudu,” atceras M.Niklass un atgādina, ka laukos cilvēkiem naudas nebija, dabūt bankā aizņēmumu bija grūti.

Tagad var teikt, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nodibināja, pateicoties apelsīniem no Itālijas. Toreiz sarunā ar dāņiem Māris Niklass uzzināja, ka Itālijas valdība Latvijai uzdāvinājusi apelsīnu kravu, augļi pārdoti, nauda glabājas Finanšu ministrijā Īpašās palīdzības fondā. Tā paredzēta attīstībai. “Vai tad krājaizdevu sabiedrības nav attīstībai,” saka M.Niklass un atklāj, ka izdevies satikt saprotošus cilvēkus un ar rajona padomes starpniecību jaunās KKS varēja saņemt 12 tūkstošus latu darbības uzsākšanai. “Lai dibinātu finanšu kooperatīvu, vajadzēja atrast 20 drosmīgos, kuri riskēs un ieguldīs. Biedriem, kuri riskēja, ieguldīja pamatkapitālā, vajadzēja garantijas. Vismaz nākotnei. Tika nolemts, ka pēc desmit gadu sekmīgas sabiedrības darbības šis ieguldījums kļūst par viņu kapitālu. Varbūt tas nedaudz stimulēja,” pārdomās dalās Māris Niklass. Turpiniet lasīt

Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Avots: 2018. g. 7. jūnija publikācija “Dienā” Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz, ka krājaizdevu sabiedrību darbības sekmēšanai varēs veidot kooperatīvās bankas jeb otrā līmeņa kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Ar speciālu tiesisko regulējumu un Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrības būs tiesīgas dibināt tikai krājaizdevu sabiedrības, kas ir izpildījušas visas Krājaizdevu sabiedrību likuma prasības. Lai noteiktu precīzus nosacījumus otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību veidošanai, paredzēts izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

Lai Latvijā izveidotu otrā līmeņa kooperatīvus, uz tiem jāattiecina visas kredītiestāžu darbībai noteiktās regulējošās prasības, tostarp prasības pamatkapitāla lielumam, un tām ir nepieciešama papildu uzraudzība, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).

Gadījumā, ja krājaizdevu sabiedrība veic dividenžu izmaksu no krājaizdevu sabiedrības peļņas, biedram tiks izmaksāta sabiedrības peļņa proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. Ar šo precizēto likuma normu plānots nodrošināt vienveidīgu normas piemērošanu praksē. Turpiniet lasīt

1818. gada 30. martā dzimis kooperācijas kustības aizsācējs F.V.Raifaizens

Avots: Latvijas Avīze, 30.marts

Pirms 200 gadiem Hammas mazpilsētas birģermeistara ģimenē Vestfāles zemē, mūsdienu Vācijas rietumos piedzima Fridrihs Vilhelms Raifaizens, kuru uzskata par vienu no lauku kooperācijas kustības iedibinātājiem.

Viņa izstrādātās sadarbības metodes tika popularizētas arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu sabiedrībā, un tās augsti vērtēja arī pirmskara Latvijā.

Būdams tikai vīrs ar pagastskolas izglītību un pieredzi sīktirdzniecībā, kā nelielās Flamersfeldas pašvaldības galva 1849. gadā viņš nodibināja patērētāju kredītbiedrību ar mērķi palīdzēt kopienas lauksaimniekiem iepirkt un pārdot lopus bez starpniekiem.

Raifaizens bija novērojis, ka vietējie saimnieki ir tik neizglītoti, ka neorientējas rēķinos un darījumos. Savukārt to izmantoja lopu tirgotāji, kas zemniekiem par paaugstinātu cenu pārdeva ne pārāk augstvērtīgus lopus, turklāt nabadzības dēļ lauksaimniekiem vēl vajadzēja pie šiem pašiem tirgotājiem ņemt kredītu uz pārspīlētiem procentiem.

Pēc ilgām debatēm nodibinātā kredītbiedrība atrisināja problēmu. Lauksaimnieki varēja biedrībā ieguldīt un glabāt savu naudu. Raifaizens sākotnēji balstījās ne tik daudz ekonomiskos aprēķinos, cik kristīgās morāles un labdarības filozofijā.

Viņš uzskatīja, ka līdzekļiem vispirms jānāk nevis no paju iemaksām, bet tie jāpiesaista ziedojumu veidā no valsts vai bagātiem filantropiem.

Vēlāk gan viņš no šī principa atteicās un atzina, ka viņa modelis der tikai nelielām līdz 1500 locekļu biedrībām, kur viens otru pazīst, jo lielākā mērogā vairs nevar paļauties uz ļaužu godīgumu.