K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Turpināt lasīt

Advertisements

Inesis Feiferis. Neizmantotas iespējas

Neizmantotas iespējas

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.

Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.

Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.

Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, Turpināt lasīt

Kopsapulce 2016. gada 15. martā

2016. gada 15. martā plkst. 10.00-12.00 notiks Krājaizdevu apvienības kopsapulce. Sapulces vieta – Zemkopības ministrija, 315. telpa.

Kvoruma trūkuma gadījumā atkārtotā sapulce paredzēta 29. martā.

Darba kārtība:

  1. Gada pārskats, valdes atskaite;
  2. Sadarbība ar LKKSS;
  3. Likumdošanas iniciatīvas;
  4. Dažādi jautājumi.

Biedriem, kas plāno nepiedalīties, lūgums savas balsis ar pilnvarojumu nodot citiem biedriem, kas tomēr plāno ierasties.

Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt

16. februāra intervija par krājaizdevu sabiedrībām

Šeit klausāms un lasāms pilns raidījuma “Īstenības izteiksme” ieraksts, kurā ir runa par krājaizdevu sabiedrībām Latvijā. 2016. gada 16. februāris. Avots: LR1, http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/krajaizdevu-sabiedribas-latvija-atbalsts-lauku-attistiba-bet-vajas-liegtas-sadarbibas-del.a169245/. Autors: Sintija Ambote, Latvijas Radio korespondente.

Raidījuma balss ieraksts LR1 portālā: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/63903/krajaizdevu-sabiedribu-kustiba-latvija-pagaidam-vaja/

Krājaizdevu sabiedrības Latvijā – atbalsts lauku attīstībā, bet vājas liegtās sadarbības dēļ

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī licencētas tikai 32, lielākoties Rīgā. Tikmēr citās Eiropas valstīs, tostarp tepat kaimiņos Lietuvā, krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu, īpaši lauku reģionu attīstībā.

  • Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai
  • Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas
  • Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Naudu vairāk izsniedz līmeņa noturēšanai, nevis attīstībai

Nītaures krājaizdevu sabiedrības valdes locekli Mairu Prikuli un grāmatvedi Vinetu Pētersoni Latvijas Radio sastop vietējā pagastmājā nelielā kabinetā. Izrādās, tikšanās ir svētku dienā, kad šī krājaizdevu sabiedrība svin jau 13. jubileju. Šajā laikā aizdevumus saņēmuši daudzi tuvējo lauku teritoriju iedzīvotāji dažādām vajadzībām.

Uz šo brīdi kredītos izdoti 142 000 eiro, tostarp kādam jaunam lauksaimniekam saimniekošanas uzsākšanai, kā arī vēl kādai saimniecībai mēslu krātuves modernizēšanai, lai tā atbilstu jaunajām Eiropas prasībām. Tāpat iedzīvotāji naudu aizņemas nelieliem ārstniecības pakalpojumiem, mašīnu vai dzīvokļu remontiem, bērnu mācību maksām vai sezonas lauksaimniecības darbiem.

Prikule un Pētersone stāsta, ka sabiedrības revīzijas komitejā ir pieci cilvēki, valdē – trīs.

Mēs šobrīd nevaram izdot lielākus aizdevumus par 3000 eiro. Agrāk vēl mazāk varējām izdot, stāsta Pētersone.

„Bet ir tādi cilvēki, kam varētu dot arī lielākus kredītus. Tāpat nevarējām arī visu laiku uzņemt juridiskas personas, tagad tas likums gan ļauj to darīt, bet tik un tā viss atduras pret nelielajām summām,” norāda grāmatvede.

Krājaizdevu sabiedrības ir kā pašpalīdzības kases, nevis bankas. Proti, biedri paši izlemj, kam aizdevumu piešķirt, jo lokāli arī pazīst viens otru un nepieciešamā kredītvēsture lauku miestā ir kā uz delnas, stāsta Pētersone un Prikule. Vērtējot, kam naudu aizdot, krājaizdevu sabiedrības pārstāvjiem ir svarīgi, lai ieguldītie līdzekļi pēc iespējas attīstītu lauku teritoriju.

Taču attīstībai pagaidām sanāk izdot mazāk, vairāk dzīves apstākļu uzlabošanai, lai cilvēkus noturētu teritorijā.

Taču ir arī tādi iedzīvotāji, kas tikai iegulda naudu.

“Naudu pārsvarā [dod] vietējie iedzīvotāji, un mums ir arī nelieli procenti, lai cilvēki būtu ieinteresēti šeit noguldīt. Viens pensionārs vienmēr iegulda naudu šeit tikai tāpēc, ka ir sava novada patriots,” stāsta Pētersone. “Tāpat arī attīstībai daži cilvēki iegulda naudu un arī bieži jautā, kur tā nauda reāli darbosies novadā,” piebilst Prikule.

Krājsabiedrības – iespēja palikt virs ūdens bez ķīlas došanas

Turpat līdzās Nītaures pagastam Allažos arī ir krājaizdevu sabiedrība, kas ir pat viena no lielākajām ārpus Rīgas. Upmalu mājā strādā nelielas lopkopības fermas saimniece Ingūna Miezīte, kas krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus izmanto no pirmsākumiem. Par ieguvumiem lauksaimniece galvenokārt sauc ātro naudas pieejamību un iespēju arī ātrāk parādu atmaksāt bez procentiem.

Saimniecībā ir tikai 15 slaucamas govis un produkciju realizē nelielos daudzumos, taču ikdienas izdevumiem dažkārt vajadzīgas lielākas summas.

„Mums jau ir kredītsaistības ar banku, un tur vairs nevaram dabūt kredītus zemnieku saimniecībai, bet krājaizdevu sabiedrība mums ļauj  dabūt kredītus bez īpašuma ieķīlāšanas.

Mēs esam maza zemnieku saimniecība, līdz ar to arī jaunu tehniku nevaram atļauties, bet sabiedrība ļauj vismaz lietotu lopbarības sagatavošanas tehniku iegādāt,” par krājaizdevu sabiedrībām stāsta Miezīte.

Allažu krājaizdevu sabiedrība atjaunojusi darbību 2000. gadā, sākot ar 37 biedriem, kas lielākoties bijuši lielākie zemnieki un uzņēmēji teritorijā, bet nu jau to skaits izaudzis līdz 900 biedriem. Patlaban sabiedrības aktīvi sasnieguši miljonu eiro.

Lielu lomu krājaizdevu sabiedrība Allažu pusē spēlējusi krīzes gados, kad palīdzēts ap 33 uzņēmumiem, saglabājot ap 150 darbavietu, lēš sabiedrības „Allažu saime” vadītājs Ēriks Čoders.

„Tie nebija tikai uzņēmēji, kam bija iespēja izdzīvot. Piemēram, ja pilsētā pazaudējat darbu, tad ir iespēja atrast vēl kādu citu darba vietu, bet laukos bieži pat 20 kilometru attālumā citu darbu nevar dabūt,” saka Čoders.

„Ja ģimene varēja dzīvot bez auto, kamēr bija darbs uz vietas, tad tagad tas nav iespējams. Ja nav auto, tad arī darbu izdzīvošanai viņi nevar atrast, un banka kredītu mašīnai nedos, ja esi pazaudējis darbu. Taču mēs devām kredītus arī šiem ļaudīm, jo zinājām šeit uz vietas, kas tie ir par cilvēkiem, zinājām, ka brīdī, kad viņiem būs darbs, viņi sāks atmaksāt,” norāda Čoders.

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā kopumā pagaidām ir ļoti vāja — valstī ir tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības, turklāt liela daļa no tām realitātē nedarbojoties.

„Pētījumā par krājaizdevu sabiedrībām Eiropā redzams – spēcīgākās no tām darbojas laukos, jo pieprasījums pēc tām ir tieši tur. Arī Lietuvā visvairāk šis tīkls attīstījās pēc „Snoras” bankas bankrotēšanas – filiāles pazuda laukos, un iedzīvotāji, vienkārši lai nepaliktu bez pakalpojumiem, sāka veidot krājaizdevu sabiedrības,” pauž Čoders. „Pie mums ir otrādi – lielākoties sabiedrības ir Rīgā. Savukārt Latgalē, kur tās būtu nepieciešamas visvairāk, ir tikai viena neliela krājaizdevu sabiedrība, kas nespēj atsperties, un mēs nevaram Latvijā strādāt kopā,” saka sabiedrības vadītājs.

Bankas noraida apgalvojumus, ka tās stāv krājaizdevumu attīstības ceļā

Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis norāda, ka

uzņēmējdarbība lauku teritorijās pēdējos gados neattīstās tieši tādēļ, ka nav pieejas starta kapitālam.

Arī Cimermanis līdzīgi kā Allažu krājaizdevu sabiedrībā norādīja uz trūkumiem regulējumos. „Pašlaik nevar finansēt citas uzņēmējdarbības formas, izņemot zemnieku saimniecības, un otrs traucēklis ir liegums kooperēties krājaizdevu sabiedrībām valsts līmenī,” atzīmē Cimermanis. „Tas nenozīmē, ka aizdevumi tiek doti televizoram vai ceļojumam, bet gan ekonomiskajai aktivitātei, tieši darba vietu radīšanai. Jau šobrīd ir daudzi labi piemēri, bet, manuprāt, ir spēcīgs lielo banku lobijs, lai krājaizdevu sabiedrību kooperācija neattīstītos,” viņš norāda.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā vērtē, ka krājaizdevu sabiedrību tīkls valstī nav attīstījies tieši finansējuma dēļ, proti biedriem ir jābūt gana lieliem līdzekļiem, kurus noguldīt kopējā katlā un varētu aizdot kredītus. Savukārt pārmetumus, ka lielās bankas apzināti neiegulda lauku attīstībā, asociācija noraida. Iespējamo krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā asociācijas pārstāve Baiba Melnace sauc par veselīgu konkurenci. “Tas ir viens no finanšu nozares darbības veidiem un viens no spēlētājiem” saka Melnace. “Ir krājaizdevumi, riska kapitāla fondi – valsts atbalsta instrumenti. (..) Taču uzskatīt, ka ar krājaizdevu  sabiedrībām ir iespējams risināt jautājumus, ko šobrīd nerisina bankas, nav pamatoti.

Stāsti, ka bankas nekreditē lauksaimniekus un nedod kredītus zemniekiem, bieži vien nav patiesi tādēļ, ka šie potenciālie kredītņēmēji nekvalificējas kritērijiem,” norāda Melnace.

Viņa uzsver, ka pat saimniecību labā kredītus reizēm nevajadzētu ņemt – pēcāk nespēs tos atdot.

Bijušais ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra ar šo jautājumu strādājis iepriekš ministrijā, un, viņa ieskatā, līdz šim krājaizdevu sabiedrības nav attīstījušās Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piesardzības dēļ, jo vienotā tīkla modelis ir tikai tapšanas stadijā.

Patlaban uzsākts arī darbs pie pētījuma Ekonomikas ministrijā, lai apzinātu krājaizdevu sabiedrību darbības pieredzi Lietuvā, Polijā, Nīderlandē. “Lietuvā pērn sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām realizēja modeli, kura mērķis bija radīt reģionos 1000 darbavietas. Taču viņi ieguva 3012 darbavietas. Šī programma bija sevi attaisnojusi ar uzviju (..),” stāsta Putra, norādot, ka arī Nīderlandē tiek veidoti līdzīgi projekti. Tāpēc arī Latvijai vajadzētu sekot šiem piemēriem. Viņaprāt, liela nozīme šajās programmās varētu būt finanšu institūcijai “Altum”.

Pētījums par krājaizdevu sabiedrībām citās valstīs tapšot divu mēnešu laikā, un attiecīgi rudenī varētu parādīties konkrēti likuma grozījumi, kurus varētu skatīt Saeimā.

Turpināt lasīt