Valdība atbalstīs krājaizdevu sabiedrības

Avots: 2017. gada 24. janvāra Finanšu Ministrijas informatīvais ziņojums, http://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/fm-piedava-modeli-krajaizdevu-sabiedribu-apvienotas-strukturas-izveidei

FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotās struktūras izveidei

Otrdien, 24.janvārī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par krājaizdevu sabiedrību turpmākās attīstības perspektīvām. FM piedāvā modeli krājaizdevu sabiedrību apvienotas struktūras izveidošanai, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienojot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku.

Šī brīža situācijā ir grūtības nodrošināt vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu. Tādējādi apvienota krājaizdevu sabiedrību banka piedāvātu finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, apvienojot pieejamos krājaizdevu sabiedrību finanšu, tehniskos un informācijas tehnoloģiju resursus, kā arī Latvijā pieejamās zināšanas.

Apvienotās bankas darbība būtu saistīta ne tikai ar esošo krājaizdevu sabiedrību pakalpojumu sniegšanu, tostarp noguldījumu pieņemšanu, aizdevumu izsniegšanu, skaidras un bezskaidras naudas norēķiniem, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, konsultāciju sniegšanu biedriem finansiāla rakstura jautājumos, bet arī bankas darbības ietvaros ar aizdevumu izsniegšanu savu biedru dibinātām juridiskām personām.

Vienlaikus FM ieskatā Latvijā uz apvienoto krājaizdevu sabiedrību banku ir jāattiecina kredītiestādēm līdzvērtīgas regulējošās prasības, kuru mērķis ir nodrošināt prudenciālo uzraudzību, tostarp pretciklisko kapitāla rezervi, globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezervi, sistēmisko riska kapitāla rezervi, kopējo kapitāla rezervi. Tas nozīmē, ja, mainoties darbības modelim, pieaug cikliskie vai strukturālie sistēmiskie riski, ir paredzēta atbilstošu uzraudzības pasākumu veikšana.

Plānots saglabāt pamatprincipu, ka kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga organizācija  ar tiesībām izvēlēties, vai iesaistīties krājaizdevu sabiedrību bankā. Tāpat plānots saglabāt iespēju krājaizdevu sabiedrībām darboties arī esošajā normatīvajā ietvarā – saglabājot savu lomu kā pašpalīdzības kasēm, kas izsniedz kredītus tikai saviem biedriem – fiziskām personām, individuālajiem komersantiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām.

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs, kura būtība ir apmierināt biedru ikdienas vajadzības, iesaistot šajā procesā pašus cilvēkus. Krājaizdevu sabiedrības pamatuzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai, veicinot taupību un veidojot resursus biedru kreditēšanai, sekmētu viņu labklājību. Krājaizdevu sabiedrības biedri ir vienlaicīgi tās īpašnieki un klienti – krājaizdevu sabiedrība pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus.

Informatīvais ziņojums

Zaiga Puškina
Finanšu ministrijas
Komunikācijas departamenta vecākā referente
Tālr. (+371) 67083881
E-pasts: zaiga.puskina@fm.gov.lv

Advertisements

Latvijas vēstnesis par Krājaizdevu sabiedrībām 1995. gadā. Ieskats vēsturē

Publicējam Pasaules krājaizdevu sabiedrību savienības (World Council of Credit Unions, WCCU) 1995. gadā Latvijas vēstnesī pausto viedokli par krājaizdevu sabiedrību (KS) attīstību. Raksts precīzi skaidro, kāpēc Latvijas krājaizdevu sabiedrības pēc 21 darbības gada joprojām ir tikai attīstības sākuma stadijā, neskatoties uz plašo starptautisko palīdzību (WCCU atbalsta programma, Kanādas valsts un Kanādas kredītsabiedrību savienības Desjardins atbalsta programmas, Latviešu kredītsabiedrību apvienības un tās biedru atbalsta instrumenti).

Raksts tapis pirms vairāk kā 21 gada, bet savu aktualitāti nav zaudējis. WCCU viedoklis balstās uz pasaules pieredzi, un Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstība to ir tikai apstiprinājusi.

WCCU rakstā uzsver, ka sekmīgai darbībai krājaizdevu sabiedrībā jābūt vismaz 500 biedriem. Neskatoties uz Krājaizdevu sabiedrību likuma 1. pantā noteikto mērķi – reğionālās attīstības veicināšanu – tieši reğionos tika noteikti ierobežojumi KS attīstībai. Līdz 2002. gadam likums aizliedza veidot spēcīgas krājaizdevu sabiedrības lielākajā daļā valsts teritorijas. KS drīkstēja veidot tikai vienā pašvaldībā, bet absolūtais vairākums pagastu bija ar iedzīvotāju skaitu līdz 700 cilvēkiem. Tas pat teorētiski neļāva reğionos veidoties darboties spējīgām KS. WCCU uzsver, ka sadrumstalotība ir raksturīga tikai KS attīstības sākuma stadijai. Latvijai tā ir raksturīga joprojām.

Rakstā sniegto informāciju šodien vairs nevar izmantot, lai Latvijā dibinātu jaunu krājaizdevu sabiedrību, jo ir mainījusies likumdošana. Interesenti par iespējām šodien var uzzināt no Krājaizdevu Apvienības biedriem.

WCCU pārstāvniecība Latvijā darbojās no 1995. gada līdz 2000. gada 31. janvārim, kad tika likvidēta (Lursoft dati).


Avots: Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību. Publicēts oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, 6.09.1995., Nr. 135 (418) https://www.vestnesis.lv/ta/id/36601

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Krājaizdevu sabiedrības finansu industrijā

Daudzās vietās finansu industrijā dominē komerciālas vai valdības kontrolētas bankas, kas palīdz īstenot monetāro politiku, kuru nosaka valdības struktūras. Krājaizdevu sabiedrības ir kooperatīvā sektora organizācijas, kuras apkalpo individuālu personu vajadzības. Lielāko daļu privāto finansu institūciju kontrolē investori, kuri ir ieinteresēti gūt peļņu no pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti to izmantotājiem un klientiem. Krājaizdevu sabiedrībās pakalpojumu izmantotāji ir arī krājaizdevu sabiedrības īpašnieki. Visa peļņa, kas tiek iegūta no sniegtajiem pakalpojumiem, pieder biedriem. Biedru īpašumtiesības nodrošina iespēju droši darboties, tajā pašā laikā nosakot pieņemamas procentu likmes un piedāvājot cilvēkiem pakalpojumus, kurus citas organizācijas uzskata par “peļņu nenesošiem”. Turpināt lasīt

LTV: Finanšu instruments laukos – krājaizdevu sabiedrības

14. aprīļa dienas ziņās 2 minūšu sižets par Allažu Saimi.

Laukos aizvien būtiskāku nozīmi iegūst kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kas ir alternatīva bankām un citām kredītiestādēm. Īpaši to izjūt uzņēmēji, kuriem tajās pieejamie līdzekļi ir ātrāks un izdevīgāks risinājums attīstībai. Krājaizdevu sabiedrības reizē pilda arī sociālās funkcijas, piemēram, kā bankomāti, kur to nav, vai krīzes situācijās, kad pašvaldībai ir ierobežotas iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Par šādu pieredzi – Vidzemes kolēģi.

LSM.lv lapa: http://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/70045/finansu-instruments-laukos–krajaizdevu-sabiedribas/

K. Āboliņš. Kā Latvijā apkarot ēnu ekonomiku?

Autors: KAA atbalstītājs Dr. K. I. Āboliņš

Pārpublikācija atļauta, saglabājot atsauci uz autoru un pirmavotu. Saīsināta versija publicēta ‘Brīvajā Latvijā’.

Ir labi, ka rūpes par ēnu ekonomikas apkarošanu pieaug. Televīzijas diskusijās par šo tematu piedalās gan finanšu un tieslietu ministri, gan attiecīgo biedrību pārstāvji, kā piemēram „Business Against Shadow Economy” (BASE).

Ir pētījumi, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014. gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divreiz lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Arī Laimdotas Straujumas valdība uzsvēra ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti, lai mazināšanas pasākumi būtu galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Finanšu ministrija gada laikā esot izstrādājusi plānu, kā mazināt ēnu ekonomiku, un tas saturot 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020. gadam.

Neesmu šo plānu redzējis, kur nu vēl lasījis, tikai no visādiem mēdijiem ieguvis informāciju, ka plāna uzsvars ir uz kontroles pasākumiem un kontrolējušo iestāžu kapacitātes stiprināšanu. No plānā iekļautiem pasākumiem 37 nodarbojās ar kontroles stiprināšanu, kas pavairo adminstratīvo slogu uzņēmējiem.

Saņēmu Jaunās konservatīvās Partijas atklāto vēstuli Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un sabiedrībai. Arī tur: ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību.

Vai patiešām? Turpināt lasīt

Inesis Feiferis. Neizmantotas iespējas

Neizmantotas iespējas

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības biedrs.

Pārpublikācija atļauta, ja netiek mainīts saturs un tiek saglabāta atsauce uz šo rakstu.

Latvijā jau ilgāku laiku notiek diskusijas par to, lai krājaizdevu sabiedrībām atļautu kreditēt ne tikai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, individuālos komersantus vai individuālos (ģimenes) uzņēmumus, kā tas noteikts Krājaizdevu sabiedrību likumā, bet arī komercsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, dārzkopības kooperatīvās sabiedrības un tml. Lai to darītu, krājaizdevu sabiedrībām nepieciešams attiecīgs tehniskais nodrošinājums, kā arī kvalificēti kreditēšanas speciālisti.

Latvijas krājaizdevu sabiedrības apzinās nepieciešamību stiprināt savu institucionālo kapacitāti un tāpēc kā viena no aktuālajām vajadzībām cita starpā tiek minēta nepieciešamība pēc modernas informācijas apstrādes sistēmas, kas ļautu operatīvi un precīzi veikt darījumu uzskaiti, ģenerēt vadībai nepieciešamās atskaites un to analīzi, kā arī vajadzība pēc kreditēšanas speciālistiem, darbinieku apmācība. Ir skaidrs, ka, lai apmierinātu šādas vajadzības, nepieciešami ievērojami līdzekļi, kuru daudzām krājaizdevu sabiedrībām trūkst vai arī tos ir jāizrauj no aprites, samazinot līdzekļus biedru vajadzību apmierināšanai.

Tajā pat laikā, kā tas redzams no Labklājības ministrijas portālā publicētās informācijas, Eiropas Savienība ir izstrādājusi un apstiprinājusi speciālu programmu šādu vajadzību apmierināšanai. Runa iet par Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (European Union Programm for Emploiment and Social Innovations, EaSI)1, Turpināt lasīt

Kopsapulce 2016. gada 15. martā

2016. gada 15. martā plkst. 10.00-12.00 notiks Krājaizdevu apvienības kopsapulce. Sapulces vieta – Zemkopības ministrija, 315. telpa.

Kvoruma trūkuma gadījumā atkārtotā sapulce paredzēta 29. martā.

Darba kārtība:

  1. Gada pārskats, valdes atskaite;
  2. Sadarbība ar LKKSS;
  3. Likumdošanas iniciatīvas;
  4. Dažādi jautājumi.

Biedriem, kas plāno nepiedalīties, lūgums savas balsis ar pilnvarojumu nodot citiem biedriem, kas tomēr plāno ierasties.

Par dažiem krājaizdevu sabiedrību attīstības nosacījumiem

Autors: Inesis Feiferis, Krājaizdevu Apvienības biedrs

Pārpublikācija atļauta ar nosacījumu, ka teksts netiek mainīts un tiek saglabāta atsauce uz pirmavotu.

Rīgā, 2016. gada 22. janvārī, norisinājās konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizēja Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Šai konferencei ir būtiska nozīme, lai Latvijā sāktu nopietni diskutēt par krājaizdevu sabiedrību (KS) kustības tālākās attīstības stratēģiju, tās kavējošajiem apstākļiem un stimulējošajiem pasākumiem, kam arī veltu šo rakstu. Tas ir pirmais no rakstu sērijas par tēmu, kā tālāk attīstīt krājaizdevu sabiedrības Latvijā.

Ekonomikas ministrija jau pasen virzīja priekšlikumus par to, lai iesaistītu krājaizdevu sabiedrības mikrokredītu izsniegšanā komersantiem, it īpaši reģionos, kur komercbanku darbība pēckrīzes apstākļos ir samazinājusi finanšu pieejamību uzņēmējiem. Ministrija bija sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā ar mērķi atļaut izsniegt mikrokredītus visām personām, kas var būt par krājaizdevu sabiedrību biedriem, jo patreiz to ir atļauts darīt tikai attiecībā uz individuālajiem komersantiem, individuāliem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, bet ir liegts to darīt attiecībā uz komercsabiedrībām (personālsabiedrībām un kapitālsabiedrībām), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām, dārzkopības kooperatīvajām sabiedrībām. Paralēli šim priekšlikumam tika virzīts otrs priekšlikums par to, lai ļautu krājaizdevu sabiedrībām veidot kopīgu komercsabiedrību efektīvākai kopdarbībai, lai paaugstinātu KS kompetenci, veicinātu institucionālo attīstību, uzlabotu modernu informācijas tehnoloģiju pielietošanu ikdienas darbā, veicinātu savstarpējo uzraudzību un atbildību.

Finanšu ministrijas tā laika parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, paužot konferencē ministrijas negatīvo nostāju pret to, lai krājaizdevu sabiedrībām ļautu izsniegt mikroaizdevumus plašākam lokam juridisko personu, kā arī ļaut krājaizdevu sabiedrībām apvienoties un veidot kopīgu komersantu efektīvākai kopdarbībai, savā runā izmantoja atsauces uz it kā negatīvo krājaizdevu sabiedrību pieredzi Eiropas telpā. Pamatdoma bija tāda, ka Turpināt lasīt