Sveicam KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Krājaizdevu Apvienība apsveic KKS Metsepole ar licenses saņemšanu!

Tālāk citējam FKTK preses relīzi:

 

Rīgā, 21.06.2018

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK padomes sēdē pieņemts lēmums izsniegt licenci kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE”

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 19.06.2018. pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai “METSEPOLE” (turpmāk – KKS).

Jaunā KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa, plānojot piesaistīt biedrus no blakus administratīvajām teritorijām – Salacgrīvas, Alojas, Kocēnu, Pārgaujas, Krimuldas, Sējas un Saulkrastiem.

Sabiedrības dibinātāji ir 23 fiziskas personas. Par valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Agris Vēveris, par valdes priekšsēdētāja vietnieku – Hermanis Juzefovičs, savukārt par valdes locekli – Aija Ošāne.

 

Turpmākai informācijai:

Ieva Upleja

FKTK Komunikācijas daļas vadītāja

tālr.: + 371 67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv

 

Vairāk par FKTK:

www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV

Pamatā ir apelsīni

Avots: Druva, 29.05.2018, http://www.ligatne.lv/jaunumi/prese-raksta-par-ligatni10962/

“Esmu krājaizdevu kustībai stāvējis kūmās,” ar gandarījumu saka Māris Niklass, Cēsu KKS valdes priekšsēdētājs.

Viss sākās ar viņa, toreiz rajona padomes izpilddirektora, braucienu uz Dāniju un tikšanos pašvaldībā. “Dānijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir labi attīstīta. Mums puse dienas pagāja, lai saprastu, par ko kurš runā. Kapitālismā un sociālismā vienu un to pašu terminu lieto atšķirīgi. Secinājums bija viens – ekonomikai vajag asinis, naudu,” atceras M.Niklass un atgādina, ka laukos cilvēkiem naudas nebija, dabūt bankā aizņēmumu bija grūti.

Tagad var teikt, ka mūsu krājaizdevu sabiedrības nodibināja, pateicoties apelsīniem no Itālijas. Toreiz sarunā ar dāņiem Māris Niklass uzzināja, ka Itālijas valdība Latvijai uzdāvinājusi apelsīnu kravu, augļi pārdoti, nauda glabājas Finanšu ministrijā Īpašās palīdzības fondā. Tā paredzēta attīstībai. “Vai tad krājaizdevu sabiedrības nav attīstībai,” saka M.Niklass un atklāj, ka izdevies satikt saprotošus cilvēkus un ar rajona padomes starpniecību jaunās KKS varēja saņemt 12 tūkstošus latu darbības uzsākšanai. “Lai dibinātu finanšu kooperatīvu, vajadzēja atrast 20 drosmīgos, kuri riskēs un ieguldīs. Biedriem, kuri riskēja, ieguldīja pamatkapitālā, vajadzēja garantijas. Vismaz nākotnei. Tika nolemts, ka pēc desmit gadu sekmīgas sabiedrības darbības šis ieguldījums kļūst par viņu kapitālu. Varbūt tas nedaudz stimulēja,” pārdomās dalās Māris Niklass. Turpināt lasīt

Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Avots: 2018. g. 7. jūnija publikācija “Dienā” Saeima atbalsta iespēju krājaizdevu sabiedrībām veidot kooperatīvās bankas

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz, ka krājaizdevu sabiedrību darbības sekmēšanai varēs veidot kooperatīvās bankas jeb otrā līmeņa kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

Ar speciālu tiesisko regulējumu un Krājaizdevu sabiedrību likumā noteikto otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrības būs tiesīgas dibināt tikai krājaizdevu sabiedrības, kas ir izpildījušas visas Krājaizdevu sabiedrību likuma prasības. Lai noteiktu precīzus nosacījumus otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību veidošanai, paredzēts izstrādāt speciālu tiesisko regulējumu, atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību.

Lai Latvijā izveidotu otrā līmeņa kooperatīvus, uz tiem jāattiecina visas kredītiestāžu darbībai noteiktās regulējošās prasības, tostarp prasības pamatkapitāla lielumam, un tām ir nepieciešama papildu uzraudzība, skaidroja Finanšu ministrijā (FM).

Gadījumā, ja krājaizdevu sabiedrība veic dividenžu izmaksu no krājaizdevu sabiedrības peļņas, biedram tiks izmaksāta sabiedrības peļņa proporcionāli biedra apmaksāto paju skaitam. Ar šo precizēto likuma normu plānots nodrošināt vienveidīgu normas piemērošanu praksē. Turpināt lasīt

1818. gada 30. martā dzimis kooperācijas kustības aizsācējs F.V.Raifaizens

Avots: Latvijas Avīze, 30.marts

Pirms 200 gadiem Hammas mazpilsētas birģermeistara ģimenē Vestfāles zemē, mūsdienu Vācijas rietumos piedzima Fridrihs Vilhelms Raifaizens, kuru uzskata par vienu no lauku kooperācijas kustības iedibinātājiem.

Viņa izstrādātās sadarbības metodes tika popularizētas arī 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu sabiedrībā, un tās augsti vērtēja arī pirmskara Latvijā.

Būdams tikai vīrs ar pagastskolas izglītību un pieredzi sīktirdzniecībā, kā nelielās Flamersfeldas pašvaldības galva 1849. gadā viņš nodibināja patērētāju kredītbiedrību ar mērķi palīdzēt kopienas lauksaimniekiem iepirkt un pārdot lopus bez starpniekiem.

Raifaizens bija novērojis, ka vietējie saimnieki ir tik neizglītoti, ka neorientējas rēķinos un darījumos. Savukārt to izmantoja lopu tirgotāji, kas zemniekiem par paaugstinātu cenu pārdeva ne pārāk augstvērtīgus lopus, turklāt nabadzības dēļ lauksaimniekiem vēl vajadzēja pie šiem pašiem tirgotājiem ņemt kredītu uz pārspīlētiem procentiem.

Pēc ilgām debatēm nodibinātā kredītbiedrība atrisināja problēmu. Lauksaimnieki varēja biedrībā ieguldīt un glabāt savu naudu. Raifaizens sākotnēji balstījās ne tik daudz ekonomiskos aprēķinos, cik kristīgās morāles un labdarības filozofijā.

Viņš uzskatīja, ka līdzekļiem vispirms jānāk nevis no paju iemaksām, bet tie jāpiesaista ziedojumu veidā no valsts vai bagātiem filantropiem.

Vēlāk gan viņš no šī principa atteicās un atzina, ka viņa modelis der tikai nelielām līdz 1500 locekļu biedrībām, kur viens otru pazīst, jo lielākā mērogā vairs nevar paļauties uz ļaužu godīgumu.

Gada atskaišu kopsapulce 2018.g. 6. martā

Krājaizdevu Apvienības Valde sasauc gada atskaišu Kopsapulci.

Laiks un vieta: 2018. gada 6. martā, plkst. 11.00, Zemkopības ministrijas 315. kabinetā.

Dienas kārtībā:

1. Izmaiņas statūtos
2. Izmaiņas Valdē un Revīzijas komisijā
3. Valdes ziņojums un gada pārskata apstiprināšana
4. Rīcības plāns 2018.gadam
5. Citi jautājumi.

Ar cieņu,
Ē. Čoders
KAA valdes pr-ja vietnieks

Arī Latvijas krājaizdevu sabiedrībām būs pieejama grāmatvedības programma

Šobrīd Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir reğionā vienīgās bez Latvijas apstākļiem atbilstošas grāmatvedības programmas, bet situācija mainās uz labo pusi.

“Krājaizdevu Apvienība” sadarbībā ar RTU mācībspēkiem izstrādā IT risinājumu, kas piederēs Latvijas krājaizdevu sabiedrībām.

12. jūlijā krājaizdevu sabiedrību pārstāvji vienojās par pēdējiem nepieciešamajiem precizējumiem, lai ar 19. jūliju varētu programmu nodot krājaizdevu sabiedrībām testēšanai. Tā varēs likvidēt Latvijas atpalicību no kaimiņiem, ļaus samazināt izmaksas un nodrošinās iespēju savlaicīgi veikt likumdošanas prasībām atbilstošas izmaiņas.

Krājaizdevu sabiedrību attīstību arī kopumā tiks veicināta, jo IT risinājuma trūkums ir nopietns šķērslis, kas kavē jaundibinātām krājaizdevu sabiedrībām saņemt FKTK licenci.

Pašpalīdzības kases – vai Latvijā iedzīvinās alternatīvu bankām?

Avots: Delfi.lv, 2017. gada 3. februāris. Autore Katrīna Žukova.

Valdības darba kārtībā nonācis jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tas ir viens no alternatīvā finansējuma pakalpojumiem Latvijā, kas sniedz atbalstu saviem biedriem kā pašpalīdzības kases. Krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana varētu dot būtisku ieguldījumu reģionālajā attīstībā, tomēr, lai tas tā notiktu, plānots tām ļaut apvienot spēkus. Šī iecere gan tiek vērtēta neviennozīmīgi.

“Parasti krājaizdevu sabiedrības veidojušās kā alternatīva banku nozarei, tomēr laika gaitā virknē valstu tās ir iekarojušas nozīmīgu vietu valsts finanšu sistēmās. Piemēram, ASV un Kanādā krājaizdevu sabiedrību biedru skaits ir līdz pat 40-50% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem,” portālam “Delfi” norāda Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Profesore skaidro, ka, “ņemot vērā krājaizdevu sabiedrību mazo izplatību Latvijā, grūti prognozēt, ka tās varētu jau tuvākajos gados kļūt par nopietnu spēlētāju finanšu tirgū”. To pamato ne tikai ļoti mazie aktīvu apjomi, bet arī samērā vājā iedzīvotāju informētība par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem un iespējām. Tikmēr valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz izstrādāt likumu grozījumus, kas ļautu paju sabiedrībām apvienoties un kļūt spēcīgākām, nodibinot banku.

Savukārt Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders paredz, ka jauns regulējums dotu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. Portāls “Delfi” pēta, kas ir krājaizdevu sabiedrības, kas tās izmanto un kāda nākotne tām tiek paredzēta.

Senas tradīcijas

Krājaizdevu sabiedrība ir biedru dibināts un pārvaldīts finanšu kooperatīvs. Krājaizdevu sabiedrību biedri ir vienlaicīgi to īpašnieki un klienti. Tā pieder visiem biedriem un tikai biedri var saņemt pakalpojumus. Lai kļūtu par biedru, ir jāiegādājas vismaz viena paja, kas nosaka biedra īpašuma tiesības sabiedrībā. Sadalot peļņu uz pajām, biedri saņem dividendes vai kopīgi var pieņemt lēmumu izmantot peļņu pakalpojumu uzlabošanai.

Kā liecina Finanšu ministrijas(FM) sagatavotais ziņojums par krājaizdevu sabiedrībām, tās Latvijā attīstījās 20. gadsimta sākumā. Latvijā 1938. gadā darbojās 503 krājaizdevu sabiedrības, lielākā daļa no tām – laukos. Šobrīd darbojas 34.

Krājaizdevu sabiedrības darbojās kā pašpalīdzības kases, ar lielāko aizdevumu aktivitāti tieši lauksaimniecības sektorā. Kā skaidro FM, krājaizdevu sabiedrības sniedz aizdevumus saviem biedriem – fiziskām personām un pāris gadus juridiskām personām – individuāliem un ģimenes uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām.

Tāpat krājaizdevu sabiedrības veic skaidras un bezskaidras naudas maksājumus, īsteno tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā, kā arī konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos. “Kooperatīva cilvēki nav ieinteresēti gūt peļņu, ja kapitāls tiek veidots ar mērķi gūt peļņu, tad nestrādā kooperatīva principi,” skaidro Čoders, piebilstot, ka šobrīd Latvijā tāda tendence ir vērojama.

Saskaņā ar likumu krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam – pēc teritoriālā, nodarbinātības vai interešu kopības principa. Teritoriālās krājaizdevu sabiedrības valsts izmanto reģionālās attīstības veicināšanai, skaidro “Allažu saimes” pārstāvis. “Tā ir iespēja naudu piesaistīt konkrētai teritorijai, nebaidoties, ka tā nauda ātri un fiksi aizplūdīs prom pa visādiem kanāliem.”

Krīzes laika glābiņš

Jautāts, kas ir cilvēki, kas ņem kredītus no krājaizdevu sabiedrībām, Krājaizdevu apvienības pārstāvis norāda, ka ir virkne cilvēku, kuriem algas “pēc banku formulas ir par mazu”. “Tās ir daudzbērnu ģimenes, tie, kuriem alga ir tuvu robežai, un nav stabila, tiem, kuri ir sabojājuši savu kredītvēsturi,” skaidro Čoders. Tāpat ir klienti, kuri nevēlas, lai bankās tiktu “atvērts” iepriekšējais līgums un mainīti tā nosacījumi.

Tikmēr LU profesore skaidro, ka krājaizdevu sabiedrību potenciālā priekšrocība varētu būt arī labāka informētība par kredīta ņēmēju, kas vienlaicīgi arī ir šīs sabiedrības biedrs.

Finanšu krīzes laikā tikt pie kredīta iedzīvotājam bija teju neiespējami, norāda Čoders. Viņš skaidro, ka krājaizdevu sabiedrības par spīti krīzei kredītus turpināja izsniegt. Šie cilvēki ir izrādījuši lojalitāti, paliekot par krājaizdevu sabiedrības dalībnieku.

“Jebkurš cents, ko es samaksāju bankai, ir zudis. Krājaizdevu sabiedrībā tā nav. Tie centi, ko samaksāju, faktiski paliek manā rīcībā. Kopsapulcē var lemt, ko ar šiem centiem darīt: atgriezt atpakaļ noguldītājiem vai samazināt kredītprocentus,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

Krājaizdevu sabiedrību spēku apvienošana

FM izstrādātais un valdībā izskatītais informatīvais ziņojums paredz otrā līmeņa kooperatīvu veidošanu krājaizdevu sabiedrību darbībai. Proti, tas paredz, krājaizdevu sabiedrībām brīvprātīgi apvienot spēkus, dibinot vienotu krājaizdevu sabiedrību banku. FM secinājusi, ka jo tālāk no Rīgas, jo procentuālais īpatsvars individuālo komersantu, individuālo uzņēmumu un zemnieku vai zvejnieku saimniecību kreditēšanā ir lielāks.

Jauns regulējums nodrošinātu vienmērīgu pieejamo finanšu pakalpojumu reģionālo pārklājumu. “Ja paskatāmies kartē, vismazāk krājaizdevu sabiedrības ir tur, kur pēc tām būtu nepieciešamība. Latgalē ir tikai viena un tā ir maziņa. Kurzemē ir četras,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis. “Faktiski gandrīz 90% visu aktīvu ir Rīgā, kur tās nav alternatīvas, bet papildu iespējas. Citur Eiropā ir pretēji – krājaizdevu sabiedrības ir spēcīgas tieši laukos, jo tur tās ir visvajadzīgākās.”

“Latgalē ekonomika ir ļoti lēna un vāja, rezultātā tie kredīti ir augsta riska, bet tieši Latgalē krājaizdevu sabiedrībām ir vismazāk naudas, lai noalgotu tāda līmeņa speciālistus, kas riskus var izvērtēt. Šobrīd Latvijā pastāv absurds: jo lielāki riski, jo mazākas iespējas to izvērtēt,” norāda Krājaizdevu apvienības pārstāvis. Arī profesore Rupeika-Apoga piekrīt, ka krājaizdevu sabiedrību darbības aktivizēšana Latvijā varētu dot ieguldījumu reģionālajā attīstībā.

Čoders uzsver, ka krājaizdevu sabiedrībām otrā līmeņa kooperatīvi nepieciešami, jo jaunu prasību skaits finanšu sektora dalībniekiem turpina palielināties. Tās “sadrumstalotas sabiedrības, vai nu nevar izpildīt, vai nevar izpildīt kvalitatīvi”. Augstās prasības sadārdzina krājaizdevu pakalpojumus.

Skeptiska par ieceri Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība (LKKSS), tā kā šobrīd nav izstrādāta koncepcija par otro līmeni – jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, secina savienības priekšsēdētāja Olga Kazačkova. Viņa atzīst, ka, lai gan LKKSS biedru kopējie aktīvi sastāda 90% no visu Latvijas krājaizdevu sabiedrību aktīviem, savienība nav bijusi ieceres par otro līmeni virzītāja. “Mēs uzskatām, ka sākumā ir diezgan dīvaini likt jumtu mājai, kurai ir tikai pamati uzlikti,” uzsver Kazačkova, aicinot vispirms stiprināt pirmā līmeņa sabiedrības.

Tāpat LKKSS ieskatā būtu vispirms arī jāpopularizē šāds finansējuma pakalpojumu sniedzējs Latvijā un jāmaina sabiedriskā doma par to.

Savienība vērš uzmanību, ka FM ziņojumā esošā informācija ir nepietiekama, lai spriestu, vai un kā otrā līmeņa kooperatīvs varētu stiprināt krājaizdevu sabiedrību darbību un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Turklāt divas lielākās no krājaizdevu sabiedrībām – “Dzelzceļnieks KS” un “Jūrnieku forums” – atzinušas, ka krājaizdevu sabiedrības pārveidošana par kooperatīvo banku nav ekonomiski pamatota.

Ministrija gan paredzējusi, ka krājaizdevu sabiedrība varēs izvēlēties – darboties līdzšinējā režīmā vai apvienoties.

Bēdīgā Lietuvas pieredze

Ekonomikas ministrija (EM) gan ir skeptiska, jo, ņemot vērā Lietuvas pieredzi otrā līmeņa kooperatīvu veidošanā, šāda modeļa izveide saistāma ar augstāku risku uzņemšanos. Lietuvā šis otrā līmeņa modelis ir ieviests. Un, kā skaidrojusi FM, kredītriska pārvaldīšanas trūkums un atbildīgas aizdošanas principu neievērošana ir radījuši problēmas vairākām krājaizdevu sabiedrībām. Lietuvas Valsts sabiedrībai Noguldījumu un investīciju apdrošināšanai nācās segt krājaizdevu sabiedrības noguldījumu summu vairāk nekā 119 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus EM neatbalsta arī kreditoru loka paplašināšanu un komercsabiedrību kreditēšanu, jo “šāds kreditēšanas modelis paredz augstus darījumu riskus, ar kuriem krājaizdevu sabiedrības līdz šim nav saskārušas”. Savukārt FM ieskatā Latvijā uz apvienoto krājaizdevu sabiedrību banku ir jāattiecina kredītiestādēm līdzvērtīgas regulējošās prasības.

Čoders gan vērš uzmanību, ka krājaizdevu sabiedrību darbības riskus nosaka kapitāls. Līdz ar kapitāla augšanu pieaug “tādu īpašnieku īpatsvars, kuriem interesē lieli darījumi, ar lielām naudām”.

Kolīdz kapitāls sasniedz ap miljonu eiro, sāk rasties interese nodarboties ar lieliem darījumiem, to rāda arī Lietuvas pieredze. Tiklīdz Latvijas krājaizdevu sistēma izaugs līdz Lietuvas apmēriem, pavērsies plašas iespējas shēmot pie esošās likumdošanas.

“Visas šīs shēmas ir jālikvidē. Kāpēc mēs drīkstam ārzemēs ieguldīt? Kāpēc mums nav ierobežojumu ieguldīt akciju tirgos? Lietuvā līdz 80% zaudējumu radīja ieguldījumi tieši akcijās, kas mums nav ierobežots. Ierobežojam to, nevis baidāmies, ka mēs izaugsim,” skaidro Krājaizdevu apvienības pārstāvis.

26 tūkstoši biedru nav gana

“Esošā krājaizdevu sabiedrību darbības modeļa ietvaros krājaizdevu sabiedrības ir uzrādījušas stabilu darbības rezultātu un turpina pakāpeniski attīstīties, par ko liecina gan krājaizdevu sabiedrību pieaugošais izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu apjoms,” portālam “Delfi” norāda profesore Rupeika-Apoga.

2015. gada beigās Latvijā izsniegtas licences 34 kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām un to aktīvu apmērs sasniedza 25,2 miljonus eiro, kas veidoja apmēram 0,1% no kopējiem finanšu sektora aktīviem. 2015. gadā krājaizdevu sabiedrības nopelnīja 408 tūkstošus eiro, savukārt kredītu portfeļa atlikums pieauga līdz 17,8 miljoniem eiro. Kopējais krājaizdevu biedru skaits ir ap 26 tūkstošiem.

LKSS vērš uzmanību, ka dati rāda, ka esošais krājaizdevu darbības modelis nodrošina to izaugsmi, stabilitāti, risku sabalansētību un ilgtspēju.

latvijas_ks_pelnalatvijas_ks_krediti_noguldijumilatvijas_ks_aktivi

Runājot par nākotni, profesore min, ka perspektīvs virziens, iespējams, būtu plašāka mēroga mikrokreditēšanas programmu īstenošana ar vietējo krājaizdevu sabiedrību palīdzību. Tomēr, kā skaidro Rupeika-Apoga, šis, visticamāk, nav tuvāko gadu jautājums.

“Tā īstenošanai būtu nepieciešams plašāks krājaizdevu sabiedrību tīkls Latvijā. Tuvākajos gados reālāks mērķis būtu potenciālo krājaizdevu sabiedrību biedru informēšana par šo kooperācijas formu, kā arī ieinteresēto pašvaldību iesaistīšana krājaizdevu sabiedrību popularizēšanā,” secina profesore.

Bankas pēdējos gados izmanto plašāku centralizāciju kreditēšanas lēmumu pieņemšanā. Profesore pieļauj, ka šo nišu varētu sākt aizpildīt vietējās krājaizdevu sabiedrības, kas piedāvātu elastīgāku pieeju vietējiem uzņēmumiem, kas vēlās aizņemties.

Pārpublicētā raksta beigas


KAA komentārs: Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu. Bija iespēja no pirmavotiem dzirdēt par Lietuvas pieredzi. Par to var lasīt mūsu rakstā Lietuvas pieredze finanšu kooperatīvu attīstībā.