1991. gada 06. augusts. Augstākā padome pieņem Latvijas Republikas likumu “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām”.

3. pants. Kooperatīvo sabiedrību veidi
Šajā likumā noteiktajā kārtībā var izveidot šādas kooperatīvās sabiedrības:
1) krājaizdevu sabiedrības;

1992. gada 19. maijs. Tiek pieņemts likums “Par bankām”, kas definē:

Kredītbiedrība, krājaizdevumu sabiedrība ir kredītiestāde, kas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas 1991. gada 6. augusta likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām»

(Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 35/36)

1992. gada 23. oktobris. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Kopdarbības biedrība “LATVIJAS KRĀJAIZDEVUMU BIEDRĪBA”.

1993. gada 15. jūlijs. Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumu Nr. 393 tiek apstiprināti Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību paraugstatūti.

1994. gada 07. marts. Uzņēmumu reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Krājaizdevu sabiedrība “Bastejs”.

1994. gada 20 jūlijs. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas, tiek reģistrēta Krājaizdevumu sabiedrība “VIENĪBA”.

1995. gada 6. janvāris. Darbību Latvijas Republikā sāk Pasaules kredītsabiedrību apvienības pārstāvniecība (“World Council of Credit Unions, INC.”, WOCCU).

1995. gada 2. marts. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks KS”.

1995. gads. “Kredītiestāžu likuma” izstrādē izmaiņas iniciē Dzelzceļnieku arodbiedrība.

1995. gada 4.maijs. Finanšu ministrija atbalsta Cēsu rajona padomes iniciatīvu par Veselavas, Līgatnes un Taurenes krājaizdevu sabiedrību dibināšanu, atvēlot 12 000 latus no Attīstības fonda līdzekļiem.

1995.gada 24. oktobris. Spēkā stājas “Kredītiestāžu likums”, ar ierobežojumiem krājaizdevu sabiedrību darbībai.
18.pants: Krājaizdevu sabiedrības vairs nedrīkst dibināt pilsētās un apvienotās lauku teritorijās (tikai vienā pagastā). No biedriem izslēgtas juridiskās personas (WOCCU iebilst).
22.pants: paaugstinātais minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 50 tūkstošiem ekiju (WOCCU iebilst).

Pārejas nosacījumi
— no šā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1996.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 5 000 latu,
— no 1997.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 10 000 latu,
— no 1998.gada 1.janvāra līdz 1998.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 20 000 latu,
— no 1999.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim — ne mazāks kā 30 000 latu.

46.pants: Aizliedz krājaizdevu sabiedrībām iesaistīties uzņēmumos, t.sk. veidot kopīgu krājaizdevu sabiedrību kooperatīvu (WOCCU iebilst).

1996. gada 19. novembris. Uzņēmumu reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrētas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Līgatnes druva” un Veselavas krājaizdevu sabiedrība.

1996. gada 21. novembris. Uzņēmumu reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Taurenes kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.

1997. gada 10. oktobris. Tiek dibināta Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienība (LKKSS).

1997. gada 27. novembris. Izmaiņas “Kredītiestāžu likumā” samazina minimālo dibināšanas kapitālu līdz 2000 latiem, lai dibināšanas kapitālu var savākt iedzīvotāji bez organizāciju atbalsta, un atjauno pilsētu iedzīvotājiem tiesības dibināt krājaizdevu sabiedrības. Normu ierobežo ar 10 000 iedzīvotāju skaitu 2001. gada 29.martā pieņemtais Krājaizdevu sabiedrību likums.

1997. gada 11. decembris. Uzņēmumu reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta kooperatīvā sabiedrība “Rucavas krājaizdevu sabiedrība”.

1997. gada 19. decembris. Uzņēmumu Reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta kooperatīvā sabiedrība “Skolu krājaizdevu sabiedrība”.

1998. gada 03. septembris. Uzņēmumu reģistrā pēc Latvijas Bankas licences saņemšanas tiek reģistrēta Rūjienas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība.

1998. gada 12. decembris. Kanādas Starptautiskā Attīstības aģentūra ar Kanādas kredītsabiedrību tīkla starptautiskās attīstības nodaļas starpniecību sāk finansēt Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstības programmu 1 miljona Kanādas dolāru apmērā.

1999.gads. Latvijas Bankas licenci saņem četras Krājaizdevu sabiedrības.

2000. gads. Latvijas Bankas licenci saņem sešas Krājaizdevu sabiedrības.

2001. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci piecām Krājaizdevu sabiedrībām.

2001. gada 29. marts. Saeima pieņem “Krājaizdevu sabiedrību likumu” (spēkā kopš 2002. gada 1.janvāra).

2002. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci piecām Krājaizdevu sabiedrībām.

2002. gada 26. novembris. Noslēdzas Kanādas atbalsta programma Latvijas krājaizdevu sabiedrību attīstībai.

2003. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci trijām Krājaizdevu sabiedrībām.

2004. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci četrām Krājaizdevu sabiedrībām.

2005. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci divām Krājaizdevu sabiedrībām.

2006. gads. Finanšu un Kapitāla tirgus komisija izsniedz licenci vienai Krājaizdevu sabiedrībai. Gada beigās Latvijā ir 35 Krājaizdevu sabiedrības.

2007 – 2014. gads. Licences saņem trīs krājaizdevu sabiedrības. Licences tiek anulētas sešām krājaizdevu sabiedrībām. 2014. gada beigās darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības.

2013. gada 29.janvāris. Darbību uzsāk biedrība “Krājaizdevu apvienība”. Mērķis – apturēt krājaizdevu sabiedrību likvidāciju un sniegt atbalstu jaundibināmām krājaizdevu sabiedrībām.

2015. gads. Licences saņem divas krājaizdevu sabiedrības.

2016. – 2017. gads. Licence tiek anulēta vienai krājaizdevu sabiedrībai.

2018. gads. Licenci saņem divas krājaizdevu sabiedrības. Licenci anulē vienai krājaizdevu sabiedrībai.

2019. gads. Licenci saņēmusi viena krājaizdevu sabiedrība.