Kooperācija kā Beverīnas novada attīstības ceļš

Latvijas valsts 93. dzimšanas dienas svinīgajā sarīkojumā Trikātā Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis aicināja klātesošos salīdzināt pirmskara Latvijas brīvvalsts 20 gadu pastāvēšanas laikā sasniegto ar stāvokli šodien, pēc citiem 20 gadiem.

Ja pirmā perioda sasniegumus raksturoja gan tādām rietumvalstīm kā Somijai un Dānijai pielīdzināms dzīves līmenis, gan zelta rezervju uzkrājumi ārzemju bankās, tad otrā iezīmes kā valstī tā arī novadā ir lielas kredītsaistības, bērnu skaita mazināšanās, vietējās ražošanas apsīkums un aizvietošana ar importa precēm, no tā izrietošs darbavietu trūkums un darbaspējīgo cilvēku, īpaši jauniešu došanās projām darba un nodrošinātas dzīves meklējumos. Secinājums, M. Zvirbulis saka, ir viens – līdzšinējā saimniekošana vedusi nepareizā virzienā.

Kurp ejam?

Šobrīd, izvērtējot budžeta rādītājus un kopējās sociālekonomiskās tendences divos novada pastāvēšanas gados, redzam, ka attīstība, ja tādu vispār varam saskatīt, virzās uz priekšu gliemeža ātrumā. Novada 2012. gada budžets, valstij tomēr neīstenojot skarbākos, iepriekš izskanējušos nodokļu pārdales principus, iespējams, paliks 2011. gada apjomā. To varētu uzskatīt par panākumu, taču, kā priekšsēdētājs atzīmē, jārēķinās arī ar dzīves dārdzību, kas pēdējā gada laikā augusi par aptuveni 10%.

Faktiski situācija ir tāda, ka gadījumā, ja mēs neko nemainīsim pašos pamatos, skaidro Beverīnas novada domes izpilddirektors Sandris Brālēns, tad visdrīzāk varam sagaidīt, ka ja ne rītdien, tad parīt vai aizparīt piepildīsies tas negatīvais nākotnes scenārijs, kurā sagaidāmas tādas piespiedu rīcības kā kultūras namu un varbūt pat skolu slēgšana, sociālo pabalstu mazināšana, jo tam visam vienkārši nebūs naudas, bet to, kas vēl būs vajadzēs izmaksāt par kredītiem, kuri savulaik tika ņemti, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dažādu projektu ietvaros īstenotajai pagastu sabiedrisko ēku rekonstrukcijai un izbūvei.

Pastāvēs, kas mainīsies! Mainies uz augšu!

Tāpēc, ņemot vērā augstāk minēto, Beverīnas novada pašvaldības vadība ir iezīmējusi vairākus būtiskus virzienus pašvaldības saimnieciskās dzīves pārkārtošanā.

Pirmais un galvenais ir lēmums tā vietā, lai tikai pārdalītu un administrētu valsts kases novadam novirzīto nodokļu, nodevu un citu līdzekļu daļu, kura pēdējos gados tikai samazinās, pašvaldībai tomēr pašai sākt nodarboties ar saimnieciskās darbības veikšanu.

Šeit jāatzīmē, ka pašvaldība kā uzņēmējdarbības veicējs nav nekas jauns ne Latvijā, ne pasaulē. Kā tuvākos piemērus varam minēt Valmieras pilsētas pašvaldības uzņēmumus “Valmieras namsaimnieks”, “Valmieras ūdens”, “Vidzemes olimpiskais centrs” un citus.

Pašvaldības kapitālsabiedrības galvenokārt veido, lai savā teritorijā ar saviem spēkiem, izvairoties no dārgu ārpakalpojumu ņemšanas, veiktu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, ūdensapgādi, siltuma un energoapgādi, atkritumu apsaimniekošanu, kā arī nodrošinātu kultūras un ārstniecības iestāžu darbību. Eiropā pašvaldības uzņēmumi veido ievērojamu daļu no iekšzemes kopprodukta. Tā piemēram, Zviedrijas pašvaldību uzņēmumu kopējais apgrozījums 2010. gadā, atbilstoši valsts statistikas datiem, bija 184 miljardi zviedru kronu (apmēram 14,7 miljardi latu)…

Tas spēks, ko neredz pilienā…

Tomēr mērķis, ko Beverīnas novada pašvaldības vadība izvirzījusi ir plašāks un ietilpīgāks par kapitālsabiedrības izveidi. Atslēgas vārds šeit ir kooperācija. Šobrīd topošajā novada attīstības plānā, kuram saskaņā ar likumu jābūt pabeigtam līdz 2013. gada beigām, stāsta S. Brālēns, mēs iestrādāsim kooperāciju kā saimnieciskās darbības mugurkaulu novadā. Mūsu mērķis nav darīt pašvaldību bagātāku uz vietējo iedzīvotāju rēķina, izpilddirektors turpina, bet maksimāli iesaistīt saimnieciskajā darbībā plašāku sabiedrību, panākot vietējo cilvēku nodarbinātību un labklājību.

Runājot par kooperācijas idejisko pamatojumu, S. Brālēns sāk ar mūsu tautas dziesmu:

Div rociņas, div kājiņas / Lielu darbu nejaudāja;
Daudz rociņas, daudz kājiņas, / Tās darbiņus veicināja.

Tālāk izpilddirektors met skatu atpakaļ vēsturē, lai palūkotos, kā sabiedrībām sarežģītos apstākļos, kad bijis jālemj par kādas jaunas kopības formas dibināšanu līdzās sausajiem un bezpersoniskajiem tiesību aktiem, ticis meklēts arī kāds īss, kodolīgs formulējums ikviena indivīda un visas kopības labklājības vai pat eksistences pamatošanai.

Tā piemēram, kad pirms vairāk nekā 200 gadiem tika dibinātas Amerikas Savienotās Valstis, viens no to dibinātājiem Bendžamins Franklins izteica šādu domu: “Mums visiem jāturas kopā, vai arī mūs katru atsevišķi turēs pie bendes bluķa”.

Savukārt, kad pirms 100 gadiem sāka virmot doma, ka latviešiem, lai nodrošinātu savas tautas pastāvēšanu, nepieciešams dibināt savu valsti, viens no cilvēkiem, kas tās tapšanā devis tik daudz – Rainis, rakstīja: “Tas spēks, ko neredz pilienā top liels un stiprs kopumā!”

Rainis, rakstot šos vārdus, nebūt nebija atrauts no reālās dzīves un savas tautas ikdienas, gluži otrādi – saimnieciskā kooperācija Latvijā, īpaši lauku apvidos strauji attīstījās, sākot ar 19. gs. II pusi – 20. gs. sākumu.

Šajā sakarā S. Brālēns vēlas izcelt Vidzemes guberņā 1830. gadā izdoto Šveices kooperatora un tautas izglītotāja Heinriha Cšokkes romāna “Ciems, kur zeltu taisa” tulkojumu. Šīs grāmatas 1930. gadā klajā nākušā atkārtotā izdevuma priekšvārdā toreiz LU docents, vēlāk profesors, ekonomists, Tautas bankas valdes loceklis un Centrālsavienības “Konzums” padomes priekšsēdētājs Eduards Balodis rakstīja: ” (..) tas ir stāsts, kas pirmo reizi ievada latvju zemnieku jaunu ideju pasaulē. Tās galvenā kārtā ir pašdarbības, kopdarbības un saimniecības racionalizēšanas idejas.” “Celt latviešus saulītē un vest tos pie turības,” – tāds bija šīs grāmatas izdevēju mērķis. E. Balodis, runājot par šī darba aktualitāti toreiz, pirms 80 gadiem jautā: “vai mums nav plašas jo plašas aprindas, kas vēl neizprot pašdarbības un kopdarbības nozīmi, bet glābiņu redz pabalstu sistēmā?” Te atliek tikai secināt, ka, uzsākot 2012. gadu, problēmu loks ir identisks.

Tomēr šobrīd, atšķirībā no 1830. gada, mums ir sava pozitīvā vēsturiskā pieredze, kurā smelties iedvesmu neoliberālisma mežonīgā “brīvā tirgus” kapitālisma, katra atsevišķās cīņas par izdzīvošanu saplosītās tautsaimniecības atveseļošanai. 20. gs. 20. un 30. gados Latvijā darbojās lauksaimnieku biedrības, patērētāju biedrības, krājaizdevu biedrības, apdrošināšanas biedrības. Īpaši atzīmējama centrālsavienība “Konzums”, kuras dibinātāji un veidotāji bija brengulietis Pēteris Siecnieks un kaugurietis, vēsturnieks, sabiedriskais darbinieks un tautsaimnieks Hermanis Enzeliņš. I pasaules karš kooperāciju Latvijā sagrāva, taču tūlīt pēc valsts atbrīvošanas kopdarbība atjaunojās ar pilnu sparu, turklāt ne tikai saimnieciskajā laukā, bet arī pašaizsardzībā un kārtības uzturēšanā, ko laukos veica Aizsargu organizācijas biedri.

Novadā vajadzīga kopīga ideja

Arī 2009. gadā izveidotā Beverīnas novada iedzīvotājiem nepieciešams vienoties par kādām visaptverošām, vairākumam pieņemamām, skaidri saprotamām idejām, kuru piepildījums ļautu izveidot vienotu, savstarpēji atbalstošu, pašpietiekamu, pārtikušu un ilgtermiņā līdzsvarotu sabiedrību.

Valsts politikas vadlīnijas

Pamatojumu šīm idejām daļēji varam rast Latvijas 2012-2018. g. reģionālās attīstības pamatnostādņu projektā.

VARAM izveidotā mājas lapā tavavara.lv pieejamajā dokumentā teikts: „Pārņemot jaunās paaudzes reģionālās politikas idejas, Latvijas reģionālā politika 2012.-2018. gada periodā ir vērsta uz to, lai aktivizētu vietējās varas spēju pašai ietekmēt savas teritorijas attīstību. Reģionālā politika 2012.-2018.gadā paredz:(..)

attīstības balstīšanu uz vietējo resursu pilnvērtīgāku izmantošanu, apzinot un realizējot katras teritorijas attīstības potenciālu, nevis dalot teritorijas labāk un sliktāk attīstītajās;

veicināt lielāku pašu teritoriju (gan pārvaldes, gan vietējās sabiedrības) iesaisti savas attīstības virzīšanā un to spēju sekmēt savu attīstību (pašvaldību rīcībspējas stiprināšanu un lielāku pašvaldības lomu uzņēmējdarbības sekmēšanā savā teritorijā) (..)”

Teritorijas attīstības atbalsta pasākumi lauku attīstības teritorijām

Mērķis:

Nodrošināt kvalitatīvu vidi dzīvošanas un rekreācijas iespējām, kā arī resursu nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai aktivizēšanu, vienlaikus stiprinot tradicionālo lauksaimniecības nozaru efektivitāti un konkurētspēju.

Atbalsta virzieni:

uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē;

lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c.;

vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana);

Dokuments arī paredz, ka, lai paaugstinātu pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, tiks ierosinātas virkne izmaiņu esošos normatīvajos regulējumos: Likumā par pašvaldībām, Valsts pārvaldes iekārtas likumā un likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu.

Pašvaldības redzējums

Kooperācija ir tikai viens no VARAM piedāvātajiem valsts līmeņa atbalsta mehānismiem reģionālās attīstības veicināšanai, taču S. Brālēns uzsver tās nozīmīgumu nosaucot dažas no Eduarda Baloža atziņām:

Kooperatīvi ienes rosīgumu saimnieciskajā dzīvē, jo veic tos darbus, kuri paliktu nedarīti, ja kooperatīvu nebūtu. Var teikt arī, ka tie rada jaunas un labas darbavietas.

Kooperācija parasti dzimst apstākļos, kad daudzi cilvēki cieš no nabadzības, posta un netaisnības. Kooperatīvu biedri neorganizē revolūcijas un negatavo valsts apvērsumus, bet vienkārši paši uzņemas atbildību par savu dzīvi un padara to labāku.

Nav tādas dzīves jomas, kurā cilvēki nevarētu organizēties kooperācijai

Juridiskais ceļš

Izrādās, ka juridiskais ceļš, kas pašvaldībai Latvijā jāiet, lai nodibinātu kooperatīvu ir visai līkumains. Balstoties uz augstāk minētām atziņām un veicot esošās likumdošanas analīzi, pašvaldības vadība šobrīd redz šādu juridisko pamatojumu un rīcību secību kooperatīva dibināšanai:

Atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. pantam viena no pašvaldību autonomām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu.

Atbilstoši likuma 21. pantam Dome ir tiesīga lemt par kapitālsabiedrības izveidošanu.

Likums par “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 25.1 pants.

Valsts un pašvaldības ir tiesīgas dibināt kapitālsabiedrību Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants: “Pašvaldība dibina kapitālsabiedrību, ar mērķi nodrošināt savā administratīvā teritorijā nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu (ūdensapgādi, kanalizāciju un siltumapgādes) nodrošināšanu.”

Kooperatīvo sabiedrību likums 8. pants:

(1) Kooperatīvo sabiedrību var dibināt fiziskās vai juridiskās personas. (respektīvi, dibinātājs var būt arī pašvaldības izveidotā kapitālsabiedrība)

Novada attīstības programma:

Attīstības programmā ierakstot attiecīgas uzņēmējdarbības atbalsta formas un rīcības, novads tām piesaistīs ārfinansējumu.

Kooperatīvi, kas varētu tapt

Saimnieciskās darbības jomas, kurās kooperatīvu dibinātājs varētu būt pašvaldības izveidotā kapitālsabiedrība :

Daudzīvokļu namu īpašnieku kooperatīvs:

Novadā ir 23 daudzīvokļu nami, no kuriem 9 atrodas pašvaldības īpašumā. Diemžēl, lielākā daļu namu, tai skaitā pašvaldības nami, praktiski netiek apsaimniekoti atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasībām. Tiek dibināts daudzdzīvokļu namu īpašnieku kooperatīvs, lai nodrošinātu šo namu apsaimniekošanu novadā. Kooperatīva mērķis ir nodrošināt iespējami lētāku pakalpojumu kooperatīva biedriem un kooperatīvs neveic komercdarbību.

Novada zemnieku, mājražotāju un amatnieku, tūrisma pakalpojumu sniedzēju kooperatīvs:

Novadā ir 11 lielās zemnieku saimniecības, kuras lielākoties jau ir biedri kādā no lauksaimniecības kooperatīviem un var patstāvīgi nodrošināt savu konkurētspēju un stabilus ienākumus. Līdzās šo saimniecību īpašniekiem novadā ir vairāki desmiti zemnieki, mājražotāji, amatnieki kuru saražotās produkcijas apjoms ir neliels un pa vienam viņiem ir grūti nodrošināt produkcijas realizāciju (mārketings, tirdzniecības vietas, dokumentācija, transportēšana, uzglabāšana u.t.t.). Pašvaldības rīcībā ir neizmantotas ēkas, zeme (kas prasa racionālu apsaimniekošanu) un mārketinga iespējas. Augstākminētais attiecās arī uz tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, kuru vidū līdzās dažiem salīdzinoši lielajiem un pašpietiekamajiem novadā esošajiem uzņēmumiem iekļaujas arī mājražotāji un amatnieki, gidi un pasākumu vadītāji. Kooperatīvs var radīt vidi, kurā katram kooperatīva biedram ir lielākas iespējas gūt ienākumus no savas darbības. Tas būtu kooperatīvs ar mērķi realizēt komercdarbību un gūt peļņu saviem biedriem.

Novada ceļu apsaimniekotāju kooperatīvs:

Novadā pašvaldības ceļu kopgarums ir 120 km, 95% ceļu ir ar grants segumu. Novada teritorijā ir ap 20 km servitūtu ceļu un privātie ceļi, kuru apsaimniekošana jau ilgākā laika periodā netiek nodrošināta. Bez ikdienas uzturēšanas darbiem, tuvākajā laikā grants segums būtu jāatjauno 15-20 cm visiem ceļiem. Pašvaldībai pieder grants karjers un būs licence tā izstrādei. Aptuveni 5-7 gadu laikā izmantojot vietējo zemnieku tehniku, pašvaldībai piederošo autogreideri un nomājot speciālo karjera izstrādes tehniku, būtu iespējams kvalitatīvi uzlabot esošo ceļu stāvokli. Kooperatīva mērķis būtu maksimāli racionāli izmantot valsts piešķirto finansējumu un piesaistīt pārējo ceļu īpašnieku (kooperatīva biedru) finansējumu maksimāli efektīvai visu novada ceļu uzturēšanai.

Novada siltumenerģijas patērētāju kooperatīvs:

Pašvaldībai piederošās divu skolu un viena ciemata katlumājas ir morāli novecojušas, tiek izmantoti veci malkas apkures katli, kuru resurs ir izsmelts. Novadā ir 5 daudzdzīvokļu mājas, kuras šobrīd tiek apkurinātas ar elektroenerģiju un ikmēneša maksājumi sastāda līdz pat 5 Ls/m2. Situācija prasa tuvākā laikā investēt šo objektu siltumapgādes sistēmas uzlabošanā. Kooperācija ļautu izvērtēt vietējo resursu izmantošanas iespējas no ilgtermiņa uzturēšanas viedokļa, kā arī kopējais apjoms garantētu efektīvāku investīciju piesaisti.

Novada kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība:

Novadā ir izveidota un darbojas Kauguru kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kur pašvaldība ir viena no dibinātājiem. Paplašinot krājaizdevu sabiedrības darbības jomu un piesaistot jaunus biedrus, ir iespējama vietējā finanšu kapitāla palielināšana.

Iedzīvotāju viedoklis

Pats galvenais, kas vajadzīgs kooperatīvu izveidošanai tomēr ir pašu iedzīvotāju, novada zemnieku, uzņēmēju, dzīvokļu īpašnieku sapratne un atsaucība piedāvājumam.

Šoreiz pašvaldības priekšlikumu novada saimnieciskās dzīves attīstības pamatā likt kooperāciju lūdzu komentēt z/s “Jaunozoli” īpašniekam, brengulietim Ilmāram Immuram un trikātietim, z/s “Krūzes” saimniekam Ando Krūzem.

Ja ir brīvi resursi, saka I. Immurs, tie ir jāizmanto, kā arī atzinīgi novērtē iespēju, ka varētu palielināties preču un pakalpojumu vietējā aprite, vairāk iesaistot novada uzņēmējus. Ja man vienam ir 10 ha meža, I. Immurs lēš, tad kopā tie varētu būt teiksim 1000 ha, kas varētu būt pietiekami, piemēram, novada siltumapgādes ilgtermiņa nodrošināšanai ar pašu saražotu šķeldu no krūmiem un mežizstrādes atlikumiem. Tomēr viņš ir arī piesardzīgs, sakot, ka vispirms viss jāizrēķina un jāizskaitļo, skaidri jāredz prece un gala rezultāts.

Ando Krūze savukārt uzskata, ka latvietis jau pēc būtības ir vienpatis, viensētnieks, turklāt piesardzīgs, pat par daudz piesardzīgs un līdz ar to daudz ko zaudē, jo darot kopīgu lietu un sadalot funkcijas būtu daudz efektīvāk apgūt tirgu un arī gūt ienākumus. Mēs savā ģimenes dārzkopības un puķkopības uzņēmumā, piemēram, esam sākuši veidot dekoratīvus puķu podus vienkāršā pinuma tehnikā, Ando stāsta. Tagad ziemā citu darbu mazāk un es to daru pats, taču labprāt sadarbotos ar kādu, kas to gribētu un spētu uzņemties.

Novads pēc būtības jau arī tas pats kooperatīvs vien ir, A. Krūze saka, kur kopā sanākuši trīs pagasti, kuru pārstāvjiem nevis jāvelk katram uz savu pusi, bet jāmeklē kopējais, vienojošais. Un, kad to izdodas atrast, tad gūstam panākumus.

M. Zvirbulis un S. Brālēns aicina arī citus novada iedzīvotājus, rakstot komentārus mājas lapā, atnesot jeb atsūtot pa pastu vēstuli uz pašvaldību vai jebkurā citā, sev ērtā veidā, izteikt savas domas un priekšlikumus par šajā rakstā paustajām idejām, to īstenošanu. Turpmākajos Beverīnas Ziņotāja numuros un mājas lapā gan publicēsim Jūsu domas, gan arī detalizētāk pievērsīsimies katram no iespējamajiem kooperatīviem, aplūkojot esošo situāciju, problēmas un iespējas.

Valters Grīviņš,
Beverīnas novada sabiedrisko attiecību speciālists

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s