Žurnāls “Logs” par krājaizdevu sabiedrībām

Latvijas Pašvaldību savienības žurnālā “Logs” publicēts raksts par krājaizdevu sabiedrībām. Raksta tapšanā intervēts arī mūsu biedrības valdes loceklis Ēriks Čoders.

VAI VAR BŪT GLĀBIŅŠ BEZIZEJĀ?

Līga Caune

Žurnāla “Logs” redakcija saņēma vēstuli ar jautājumu – vai krājaizdevu sabiedrība var palīdzēt finansiālu problēmu risināšanā, kad visas citas iespējas ir izsmeltas?

Esmu nonākusi situācijā, kādā šobrīd droši vien ir daudzi Latvijas iedzīvotāji. Ģimenē bijām paņēmuši kredītu, ieķīlājot īpašumu. Krīzes rezultātā vairs nespējām to atmaksāt. Tagad esam izlikti no īpašuma un mitināmies pie radiem, paralēli meklējot īrei pieņemamu dzīves vietu. Pierīgas reģionā, kur dzīvojam, ir ļoti neliels piedāvājums dzīvokļu īrei. Uz citu vietu Latvijā pārcelties nevaram, jo šeit ir darbs. Neesam arī maznodrošinātie, tāpēc nevaram pretendēt uz kādu pabalstu. Tā kā īres piedāvājumu ir tik maz, tiklīdz kāds atbilst mūsu iespējām, tā rodas jauna problēma – uzreiz nepieciešams noslēgt īres līgumu un iemaksāt naudu par diviem mēnešiem uz priekšu. Draugi un radi nav tik turīgi, lai spētu palīdzēt. Ar pašu ienākumiem pietiek ikdienas iztikšanai, bet ne iemaksai divu mēnešu apmērā. Protams, nevaram aizņemties arī no kredītiestādēm, jo mums ir neapmaksāts bankas kredīts. Dzirdēts, ka dažos Latvijas novados darbojas vietējās krājaizdevu sabiedrības. Varbūt cilvēks, kurš ilgstoši dzīvo novadā, šādos krīzes gadījumos, iesaistoties krājaizdevu sabiedrībā, varētu cerēt uz atbalstu?
Ar cieņu –Aija K.

Krājaizdevu sabiedrību vēsture Latvijā

Latvijā ir diezgan senas krājaizdevu sabiedrību tradīcijas. Ziņas par pirmās šādas sabiedrības dibināšanu ir no Kurzemes ( tagadējā Sesavas pagasta) un datētas jau ar 1845. gadu. Acīmredzot priekšnoteikumi dibināt šādus kooperatīvus pamazām radās līdz ar dzimtbūšanas atcelšanu, kad iedzīvotāji sāka veidot paši savas saimniecības.

Laikam ritot, krājaizdevu kustība izvērtās gana plaša – tā 1914. gada 1. janvārī Latvijā darbojās 236 kredītkooperatīvi ar 112 tūkstošiem biedru, bet kopējā bilance pārsniedza 65,9 miljonus zelta rubļu, kas tajā laikā bija milzīga bagātība. Tādējādi visai ievērojams tautas kapitāls tika radīts pilnīgi tukšā vietā. Tas noteikti būtu kļuvis vēl ietekmīgāks, ja vien nesāktos revolūciju juku laiki un karš.

No jauna krājaizdevu sabiedrības sāka darbu pēc Latvijas valsts nodibināšanas, kad tām gan vairs nebija tik liela brīvība, jo tad tās darbojās kā mehānisms valsts atvēlētās naudas novadīšanai līdz kredītņēmējiem katrā pilsētā un pagastā. Īpašu uzplaukumu krājaizdevu sabiedrības piedzīvoja 1930. gadā, kad izsniegto aizdevumu kopsumma sasniedza 94,2 miljonus, bet noguldījumu kopsumma – 39,8 miljonus latu. Protams, ka 1940. gads un sekojošie notikumi Latvijā ar padomju varas nostiprināšanos pārtrauca šo kustību – visi noguldījumi, kas pārsniedza 1000 latus, tika nacionalizēti.

Pēc Otrā pasaules kara latviešu kredītsabiedrības darbību atsāka, taču ne vairs Latvijā, bet latviešu emigrantu jaunajās mītnes zemēs – Rietumvalstīs.

Par trešo šīs kustības atdzimšanu var uzskatīt 1995. gadu, kad savu darbību, apvienojot “Latvijas dzelzceļa” arodbiedrības biedrus, uzsāka krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks”. Savukārt pirmās trīs pagastu kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) reģistrētas Cēsu rajonā – Veselavas, Taurenes un Līgatnes pagastā.

Grāmatā Krājaizdevu sabiedrību ceļvedis tās autors Jānis Kučinskis atzīmē, ka nav veikts konkrēts pētījums, kā krājaizdevu sabiedrību izveidošana ietekmējusi nodarbināto skaita pieaugumu privātajā sektorā, taču statistikas dati liecina, ka tieši Cēsu rajonā, sākot ar 1996. gadu, strauji pieaudzis privātajā sektorā nodarbināto skaits.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības principi mūsdienās

Latvijā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) darbību regulē Krājaizdevu sabiedrību likums, Kooperatīvo sabiedrību likums un Noguldījumu garantiju likums. Licences, vadoties pēc izstrādātajiem normatīvajiem noteikumiem, piešķir un anulē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tās kompetencē ir arī kopējā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības uzraudzība. Katrai KKS, protams, ir savi statūti, kas kopējo regulējošo aktu ietvaros izstrādāti atbilstoši vietējai situācijai.

Pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību likvidācijas gadījumos noguldījumus garantē valsts. Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu noguldījumu atmaksa tiek garantēta līdz 100 000 eiro (70 280 latu) apmēram.

KKS kā finanšu kooperatīvs darbojas pēc bezpeļņas principa, un tas nozīmē, ka mērķis nav gūt peļņu, bet gan palīdzēt saviem biedriem. Tās dibināšanai nepieciešami vismaz 20 biedri.

KKS galvenokārt orientējas uz cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, kuriem sarežģīti saņemt banku aizdevumu. Tādējādi, darbojoties viena noteikta novada (reģiona) teritorijā, KKS dod iespēju uzlabot savu iedzīvotāju dzīves līmeni. Raugoties plašāk, šāda finanšu kooperatīva darbība ne tikai nodrošina katras atsevišķas personas labklājības izaugsmi, bet stiprina valsts kopējo ekonomisko augšupeju.

Tā, piemēram, ieguldot aizņēmumu kaut vai nelielas uzņēmējdarbības attīstībā, iegūst daudzi novada iedzīvotāji. Ēriks Čoders (KKS “Allažu saime”): “Naudas aprite veicina konkrētās teritorijas attīstību.” Jo vairāk būtu šādu kooperatīvu, jo, iespējams, ātrāk valstī veidotos stabilāks vidusslānis, par ko pagaidām Latvijā var runāt tikai teorētiskā līmenī.

Kā kļūt par KKS biedru

Lai kļūtu par kādas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības biedru, ir vai nu jādzīvo konkrētajā pašvaldībā, vai jābūt tur nekustamajam īpašumam. Tāpat iespējas kļūt par KKS dalībnieku ir arī tad, ja šajā pašvaldībā tiek veikta komercdarbība. Likums atļauj ne tikai fiziskai personai, bet arī pašvaldībai būt par KKS biedru (tādas var būt arī vairākas blakusesošās pašvaldības, ja vien noslēgušas sadarbības līgumu). Latvijā darbojas arī KKS, kas veidotas pēc profesionālo arodbiedrību principa.

Ja persona atbilst šiem priekšnoteikumiem, tad atliek iegādāties pajas, tādējādi kļūstot par KKS biedru. Iemaksu apmēru nosaka pašas sabiedrības. Tā, piemēram, Tirzas KKS ir 62 biedri. Lai Tirzā kļūtu par biedru, tad jāiegādājas vismaz viena paja 20 latu apmērā, iestāšanās maksa ir divi lati, bet biedra nauda gadam – trīs lati. Pūres KKS ir 479 biedri, un tur viena pamatpaja maksā desmit latus, bet biedra nauda ir pieci lati. Savukārt Taurenes KKS ir 488 biedri, viena paja tur ir divus latus vērta, un arī iestāšanās maksa ir divi lati.

Katram biedram ir tiesības iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to cilvēks, kurš kļuvis par kādas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības biedru, vienlaikus ir gan tās īpašnieks un piedalās KKS pārvaldē, gan klients, jo krājaizdevu sabiedrība pieder biedriem, un tikai viņi var saņemt kooperatīva pakalpojumus.

Kādus pakalpojumus saņem KKS biedri

Biedriem ir iespēja gan noguldīt naudu, gan saņemt dažādus aizdevumus. Šāda kooperatīva darbības mērķis atšķirībā no bankas ir nevis pēc iespējas lielākas peļņas gūšana akcionāru labā, bet gan izdevīgu pakalpojumu sniegšana tā biedriem. Taču, ja KKS strādājusi ar peļņu, tā var pieņemt lēmumu izmaksāt saviem biedriem dividendes.

Aptaujāto KKS biedri atzīst, ka šobrīd visvairāk aizdevumu tiek izsniegti māju un dzīvokļu remontiem, automašīnu iegādei, medicīnas pakalpojumiem, izglītībai, kā arī dažādiem neparedzētiem gadījumiem.

Atšķirībā no bankām saņemt aizdevumu KKS ir vienkāršāk, kaut vai birokrātiskās procedūras dēļ – mazāks iesniedzamo dokumentu skaits un īsāks izskatīšanas laiks. Lai arī katra aizņēmēja maksātspēja tāpat iepriekš tiek rūpīgi pārbaudīta, tomēr viena pagasta ietvaros jau cits citu labi pazīst, tāpēc ir vieglāk gan nodrošināt galvotāju, gan izšķirties par aizdevuma piešķiršanu pat tad, ja klients neatbilst bankas kritērijiem.

KKS biedri var aizņemties visdažādākajiem mērķiem un uz ļoti īsu laiku – pat vienu dienu. Šādi labvēlīgi priekšnoteikumi, īpaši šobrīd, kad bankā aizņemties naudu vairs nav tik vienkārši, nebūt nav mazsvarīgi. Mīnuss ir tas, ka mazākās KKS aizdevumu var nākties gaidīt ilgāku laiku, jo vienkārši nebūs līdzekļu. Tādēļ nereti cilvēki aizņēmumam piesakās jau laikus, ja zina, ka nauda būs nepieciešama, teiksim, pēc pusgada.

Šobrīd likumdošana atļauj aizņemties naudu ne tikai fiziskām personām, bet arī juridiskām (piemēram, neliela uzņēmuma attīstībai), taču to praktizē vēl visai neliels KKS skaits.

Cik lielu aizdevumu iespējams saņemt

Maksimālais izsniegtā aizdevuma apjoms ir atkarīgs no ieguldītā kapitāla apjoma. Tas var būt mainīgs arī vienas KKS ietvaros, jo atkarīgs no noguldītās naudas daudzuma.

Maira Ivanova no Tirzas KKS atzīmē, ka viņiem lielākā summa, ko iespējams aizņemties, ir 560 latu uz 12 mēnešiem, bet vidējā izsniegto aizdevumu summa esot 250 latu.

Savukārt Edmunds Grīnbergs no Pūres KKS stāsta: “Mēs mazākus kredītus līdz trīssimt latiem izsniedzam ar maksimālo termiņu uz gadu, bet lielākus aizdevumus pret ķīlu, kas jau skaitās hipotekārais kredīts, pat uz pieciem gadiem. Šajā gadījumā aizdevuma summa var būt līdz 25 procentiem no pašu kapitāla.

Arī Ēriks Čoders (KKS “Allažu saime”) atzīst, ka aizdevumi var būt līdz 25% no kapitāla (šobrīd – 20 000 latu), bet pamatā kredīti svārstoties no 1000 līdz 5000 latiem. Allažos aizdevuma maksimums pagaidām ir līdz septiņiem gadiem, taču, sadarbojoties ar Latvijas Garantiju aģentūru (LGA), kas gatavo programmu mikrokreditēšanai ar KKS līdzdalību, iecerēts nākotnē termiņu pagarināt līdz pat desmit gadiem ar aizdevumu līdz 25 000 eiro, kur 50% no finansējuma piedāvās LGA.

Protams, kā jau jebkurās attiecībās starp aizdevēju un aizņēmēju – pastāv iespēja, ka atmaksu nav iespējams nokārtot līgumā paredzētajos termiņos. Labprātīgajiem kredītņēmējiem var tikt piemērots līguma grafiks, ja vien pats aizņēmējs grib sadarboties.

Būtisks aspekts – te ieguldīta mūsu katra nauda, cits citu pazīstam, tālab arī atbildība ir lielāka. Bet, protams, gadās arī situācijas, kad var nākties ķerties pie galējā varianta – parāda piedziņas ar tiesas starpniecību,” tā Maira Ivanova.

Vai Latvijā ir daudz krājaizdevu sabiedrību?

FKTK dati liecina, ka šobrīd Latvijā darbojas 34 licencētas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Mazākā daļa no tām ir nozaru arodbiedrību dibinātas, lielākā – pagasta vai novadu kooperatīvi. Ikvienam interesentam ir iespēja FKTK mājaslapā iepazīties ar licencēto KKS sarakstu, tādējādi noskaidrojot – varbūt jau šobrīd jūsu novadā darbojas kāda sabiedrība, kurā varat iesaistīties.

Vairākums KKS vadītāju atzīst – šādu sabiedrību Latvijā joprojām ir diezgan maz, lai gan tā būtu visnotaļ noderīga palīdzība saviem iedzīvotājiem laikā, kad saņemt banku aizdevumu ir ļoti sarežģīti.

Edmunds Grīnbergs uzskata, ka šobrīd KSS attīstību netieši traucē arī ātro kredītdevēju firmas, kuru reklāmas ir tik vilinošas, ka cilvēkam tas šķiet labākais risinājums, kaut gan procenti tajās ir daudz augstāki nekā KKS. Ņemot vērā ne pārāk plašo KKS izplatību valstī, cilvēkiem ir diezgan niecīgi priekšstati par to iespējām.

Teiktajam pievienojas arī Maira Ivanova: “Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība vietējā kopienā rada kaut mazu, bet tomēr stabilitātes izjūtu. Tas nav nekāds bizness, kur var rēķināties ar lielu peļņu, tādēļ arī daudzi nesaprot, kālab tāda sabiedrība vispār vajadzīga. Tā teikt – ja nevar grābt naudu ar lāpstu, tad ar karotīti nemaz nemēģina. Manuprāt, tas arī ir lielākais šķērslis, lai dibinātu KKS. Bagātākiem ļaudīm tas nav vajadzīgs, bet nabagākiem nav iespēju. Ja sanāk kopā tie, kas saprot šā pasākuma nozīmi, tad viss notiek.

Līdzīgi secinājumi ir arī Antoņinai Paeglītei no Taurenes kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības: “Trūkst aktīvu cilvēku, jo tas pārsvarā ir sabiedriskais darbs.

Ēriks Čoders situāciju vērtē plašāk: “Latvijai būtu jāiet Lietuvas ceļš, jo lietuvieši sāka kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību veidošanu reizē ar mums, taču šobrīd Lietuvā kooperatīvi aizņem vairāk nekā divus procentus no kredītportfeļa, bet Latvijā tikai 0,04 procentus, jo Lietuvā darbojas vairāk nekā divsimt sabiedrību.

A. Paeglīte piebilst, ka, dibinot kooperatīvus, vajadzīga ne tikai uzņēmība, varbūt vainojama arī šobrīd ne tik labvēlīga kopējā situācija valstī: “Kad mūsu Cēsu novadā atjaunotās Latvijas laikā sāka veidoties pirmie kooperatīvi, tad ne tikai vietējo pašvaldību vadītāji paši uzņēmās tos veidot, bet arī bija iespēja tieši šim nolūkam iegūt Eiropas fondu finansējumu. Kas bija enerģiskāki, to izmantoja.”

Ē. Čoders uzsver, ka gan Pierīgā, gan Latvijā kopumā kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību ir maz: “To veidošanās ir atkarīga no kāda uzņēmuma, organizācijas vai pašvaldības vadītāja atbalsta (tajā skaitā nauda, telpas, inventārs, darbinieki). Latvijā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kur tāpat kā Allažos dibinātāji ir vienkārši sabiedrība. Attīstītās demokrātijas valstīs kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības visaktīvāk darbojas tieši reģionos un laukos, kur bankas nevar nodrošināt rentabilitāti. Mums līdz tam ejams vēl diezgan nopietns ceļa posms.

Valsts atbalsts KKS veiksmīgai darbībai

Kaut arī kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību pārstāvji atzīst, ka likumdošanas bāze ir pietiekami labi noregulēta, taču vēl jāatrisina virkne jautājumu, kas ļautu šiem finanšu kooperatīviem attīstīties ar lielāku sparu. Un tas nav atkarīgs tikai un vienīgi no vietējiem uzņēmīgiem ļaudīm.

Vairāki KKS pārstāvji uzskata, ka strādāt būtu vieglāk, ja visi kooperatīvi varētu izmantot vienotu programmatūru, kā arī vērtīga būtu bezmaksas programmas izstrāde jaundibinātajām sabiedrībām, nevis katru reizi izgudrot velosipēdu no jauna.

Inguna Nille (KKS “Līgatnes druva”) ir pārliecināta, ka jāpilnveido Maksātnespējas likums, lai kreditoram būtu iespējams vienkāršāk atgūt savus līdzekļus.

Savukārt Ērika Čodera ieteikums: “Valstij vajadzētu palīdzēt izveidot kopīgu KKS kooperatīvu, ieguldot līdzekļus kaut aizdevuma veidā, un ar likumdošanas palīdzību stimulēt krājaizdevu sabiedrību apvienošanos vienā organizācijā, it īpaši lauku teritorijā. Tad kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības vairāk kontrolētu cita citu un nestu līdzatbildību. Laukos kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām jāļauj strādāt ar plašu juridisko personu loku, lai tādējādi pašvaldības varētu veicināt uzņēmējdarbību savā teritorijā.

Ieskats KKS darbības rezultātos

FKTK sagatavotā informācija par Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības rezultātiem 2012. gada trešā ceturkšņa beigās liecina, ka 2012. gada pirmajos deviņos mēnešos krājaizdevu sabiedrības kopā nopelnījušas 192 tūkstošus latu jeb par tūkstoti vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 191 tūkstoti latu. Pārskata periodā ar peļņu strādājušas 24 krājaizdevu sabiedrības, kopā nopelnot 200 tūkstošus latu. Savukārt deviņu sabiedrību zaudējumi kopā veido 8000 latu.

Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību kapitāla pietiekamības rādītājs 2012. gada 3. ceturksnī saglabājies augsts un septembra beigās bija 20,2%, kas ir nedaudz vairāk nekā jūnija beigās – 20,1%. Noteiktā minimālā kapitāla pietiekamības prasība ir 10%.

Krājaizdevu sabiedrību darbības galvenais virziens ir savu biedru kreditēšana. Biedriem izsniegto kredītu atlikums 2012. gada trešā ceturkšņa laikā palielinājies par 319 tūkstošiem latu jeb 3,2% un septembra beigās sasniedza 10,2 miljonus latu. Septembra beigās 65,2% no krājaizdevu sabiedrību kredītportfeļa bija novērtēti kā standarta, 27,9% – kā uzraugāmie un 6,9% bija zem standarta, šaubīgo un zaudēto kredītu kopsumma (jūnija beigās attiecīgi – 66%; 26,8% un 7,2%). Izveidoto speciālo uzkrājumu apmērs nedrošiem parādiem septembra beigās veidoja 7,1% no kopējā sabiedrību kredītportfeļa, salīdzinot ar 6,8% jūnija beigās.

Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums pārskata ceturkšņa laikā palielinājies par 334 tūkstošiem latu jeb 3,6% un septembra beigās sasniedza 9,7 miljonus latu.

 

————————

[Atpakaļ pie teksta] Krājaizdevu sabiedrību ceļvedis : kopdarbības iespējas Latvijā / aut., sast. Jānis Kučinskis; iev. sarakst. Jānis Kučinskis; līdzaut. Brigita Baltača, Gundega Bukša, Māris Niklass; priekšv. aut. Brigita Baltača; māksl. Artis Rutks. – Rīga : Hipotēku banka, 2004. – 158, [2] lpp. : il., [4] lp. il., ģīm., sh., tab. – (Palīdzēsim sev paši!). – Bibliogr.: [160.] lpp. (7 nos.). ISBN 9984-743-20-9. UDK 336.73 (474.3) (03)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s