25. janvārī Neatkarīgā Rīta avīzē tika nopublicēta LETA informācija par to, ka Lietuvas Banka anulējusi licences divām krājaizdevu sabiedrībām un vienai piemērojusi darbības ierobežojumus.

Ceturtdien ar Lietuvas Bankas lēmumu tika anulētas darbības licences divām krājaizdevu sabiedrībām – Nacionālajai krājaizdevu sabiedrībai un “Švyturio taupomoji kasa”, kas dalījušas aizdevumus pret gandrīz bezvērtīgām ķīlām.
Noskaidrots, ka šo krājaizdevu sabiedrību saistības pārsniedz aktīvus, tādēļ tām atliek vienīgi bankrots, raksta “Lrytas.lt”. Vairāk nekā 3600 noguldītājiem 20 dienu laikā būtu jāsaņem kompensācijas no Noguldījumu apdrošināšanas fonda aptuveni 139 miljonu litu (28 miljonu latu) apmērā.

Sazinoties ar Lietuvas Centrālās kredītsabiedrības LCKU administrācijas vadītāju Fortunatas Dirginčius, saņēmām sekojošus paskaidrojumus:

Gan abas krājaizdevu sabiedrības, kam licences anulētas, gan sabiedrība, kurai piemēroti darbības ierobežojumi, bija krājaizdevu sabiedrības – vienpatnes. Tās nebija iesaistījušās Centrālas kredītsabiedrības savienībā. Starp LKCU (kooperatīva banka, kas apvieno vairāk kā 60 krājaizdevu sabiedrības) biedriem nav tādu sabiedrību, kuru darbība būtu apdraudēta.
Šobrīd Lietuvas Banka apsver iespēju, ierakstīt likumā prasību, ka visām Lietuvas krājaizdevu sabiedrībām būs jābūt kādas vienojošas organizācijas dalībniecēm. Nepieciešama trešā uzraugošā “acs”.

Tāda ir šodienas Lietuvas krājaizdevu sabiedrību darba pieredze. Kāda ir Latvijas pieredze?

Dobelnieki par KKS apvienošanu sprieda 1891.gadā, 1903.gadā Jelgavā sprieda par Kurzemes kredītkooperatīvu savienības veidošanu, 1904.gadā tika izstrādāti pat statūti, par vienojošas organizācijas nepieciešamību lēma 1910.gadā Vidzemes kredītkooperatīvu kongress. Konferences 1907 un 1908.gados lēma līdzīgi.

Cariskās Krievijas ierēdņi nevēlējās redzēt stabilu latviešiem piederošu finanšu organizāciju, tāpēc neļāva latviešu krājaizdevu sabiedrībām apvienoties.

Jau 1920.gadā Vislatvijas kooperatīvu kongresā tika nolemts veidot krājaizdevu sabiedrības vienojošu organizāciju. Tā tika izveidota un Latvijas Republikā darbojās Tautas Banka.

1928.gadā pēc Krājaizdevu sabiedrības “Zelta Lats” bankrota un problēmām arī citās krājaizdevu sabiedrībās, Finanšu ministrija atzina par nepieciešamu no valsts puses atbalstīt un stimulēt krājaizdevu sabiedrību apvienošanos.

Šodien Latvijā likums neļauj krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, kaut arī Raunas KKS bankrots pierāda, ka papildus uzraudzība un savstarpēja apdrošināšana tikai stabilizētu KKS darbību.