Latvijas Republikas dibināšanu finansēja latviešu finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības)

Par krājaizdevu sabiedrību lielo lomu neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanā rakstījām jau pirms gada. Taču šo domu der atgādināt atkal un atkal, jo nerimstas ārvalstu politisko ideologu mēģinājumi pārrakstīt vēsturi un noniecināt visu, ko sasnieguši mūsu priekšteči.

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas Padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Tautas Padome, kā mūsu valsts pirmais likumdevējs, spēja apvienot visus nacionālos spēkus, kas ticēja latviešu tautas spējai izveidot savu nacionālo valsti.

Svinīgo sēdi vadīja Latviešu amatnieku krājaizdevu kases vadītājs Gustavs Zemgals. Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrību G. Zemgals vadīja veselus 32 gadus.

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals, LR Prezidents 1927-1930. 32 (!) gadus Zemgals bija Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrības vadītājs (Avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31720)

Tautas Padome tika nodibināta 1918.gada 17.novembrī Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās Rīgā, Suvorova ielā (tagad Krišjāņa Barona iela 3, ēka kļuvusi par valsts īpašumu). Arī jaunās Latvijas Republikas valdība savas darbības sākumā izmantoja šī latviešu finanšu kooperatīva telpas.

 

 

 

 

Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts par Pagaidu valdības pirmajām dienām raksta:

Grūti stādīties sev priekšā vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kas atrastos bēdīgākā stāvoklī par mūsu Pagaidu valdību, kuras Latvijas tapšanas vēsturē ir piekritusi tik liela loma, tās darbības pirmajā laikā. Pirmajās dienās pēc valsts proklamēšanas valdībai nebija ne santīma naudas, nebija pat telpu, kur noturēt savas sēdes, un nebija arī nekādas varas. Bet šī valdība bija stipra ar savu entuziasmu, lielo uzņēmību un neatlaidību. Pirmās apspriedes Pagaidu valdība noturēja vai nu tais pašās Latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās, vai Centrālo viesnīcā, kur pagaidām bija apmeties ministru prezidents, vai arī viena vai otra jaunā kabineta locekļu privātā dzīvoklī.

Un atkal atbalstu jaunā Latvijas valsts saņēma no latviešu finanšu kooperatīviem.

  • Pirmo aizdevumu, ko saņēma Latvijas Republika, izsniedza Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kase.
  • Pirmo valsts iekšējo aizņēmumu, ko veica Latvijas Republika, izpirka 4. Rīgas savstarpības kredītsabiedrība.
  • Vislielāko ziedojumu, ko saņēma jaunā Latvijas valsts, iemaksāja 2. Vidzemes savstarpības kredītsabiedrība.

Latvijas Pagaidu valdības protokolā Nr.1 aprakstīts viss tā brīža Latvijas valsts budžets. Pagaidu valdībai ienākušas sekojošas naudas summas:

  • caur A. Kampi 5575 markas;
  • no 2. Vidzemes savstarpējās kredītbiedrības 5000 krievu rubļu;
  • no E. Kalniņa Palsmanē 100 markas;
  • caur 2. Rīgas tirgotāju biedrību 100 krievu rubļu un 1000 markas;
  • no 4. Rīgas savstarpējās kredītbiedrības (iemaksa uz pirmo iekšējo aizņēmumu) 10.000 markas;
  • no Rīgas Latviešu amatnieku krājaizdevu kases (aizdevums) 25.000 krievu rubļu;
  • no Latviešu nacionālās padomes 3454 markas.

Pārfrāzējot Latvijas Republikas valsts kancelejas direktora D. Rudzīša teikto, var apgalvot:

“Grūti stādīties sev priekšā, vai ir bijusi pasaulē kāda valdība, kuras darbībā tik izšķiroša loma ir bijusi finanšu kooperatīviem – krājaizdevu sabiedrībām.”

Līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijas Republikas valdības neaizmirsa šo finanšu kooperatīvu izšķirošo devumu valsts tapšanā. Ar vairāk kā 600 krājaizdevu sabiedrību starpniecību saimnieciskā aktivitāte tika veicināta visos Latvijas reģionos. Krājaizdevu sabiedrības no Latvijas valsts saņēma gan tiesisku, gan finansiālu, gan materiālu atbalstu. Un ieguvēja bija Latvijas tauta.

Tāpēc loģisks ir padomju okupācijas varas lēmums aizliegt finanšu kooperatīvu darbību Latvijā jau pirmajā okupācijas dienā, 1940.gada 17.jūnijā.

Jaunā Straujumas valdības deklarācija dod cerību, ka Latvija sāk mācīties no savas vēstures un finanšu kooperatīvu sniegtās iespējas tiks izmantotas.

Citāts no valdības deklarācijas, sadaļas “Tautsaimniecības izaugsme, makroekonomiskā stabilitāte, fiskālā politika”:

9. Panāksim banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma veidošanos un attīstību, izmantojot finanšu instrumentus kooperatīvajā sektorā.

10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

Jebkuras politiskas neatkarības pamatā ir saimnieciskā, ekonomiskā neatkarība. Jebkuras spēcīgas valsts pamats ir nacionālais kapitāls. Nacionālais kapitāls ir ekonomiskie resursi, kas pieder valsts pilsoņiem. Ja pilsoņiem nepieder praktiski nekas, ir ļoti grūti realizēt savas politiskās tiesības, arī starptautiski. Diemžēl, mēs esam nonākuši ļoti tuvu šai robežai. Iemesli ir dažādi, viens pavisam noteikti ir vispārējs no PSRS laikiem mantots izglītības trūkums naudas un finanšu lietās, otrs ir ilgstoša nevienlīdzīga konkurence ar ES ekonomiskajiem smagsvariem.

20. gadsimta sākumā pēc 1. pasaules kara abi šie faktori mums bija labvēlīgi – atpalicības naudas lietu saprašanā nebija, un arī pārējā Eiropa bija nopostīta. Visa 19. gs. nogale un 20. gs. sākums bija pavadīts, apgūstot un attīstot dažādas finanšu kooperācijas prasmes, kas pēc 1940. gada atkal tika atstātas novārtā. Saskaņā ar J. Kučinska grāmatu “Kooperācijas attīstība Latvijā un pasaulē“, 2. daļas 28. lpp., “1913. gadā Latvijas teritorijā darbojās 236 krājaizdevu sabiedrības, kuras apvienoja vairāk nekā 112 000 biedrus un kuru kopējā bilance pārsniedza 65,9 miljonus zelta rubļu, kas tajā laikā bija liela nauda. Lauku kredītkooperatīvos bija iestājušies 70,5% Latvijas lauksaimnieku. Jāuzsver, ka šādi panākumi 20 – 30 gadu laikā bija sasniegti bez ārējas palīdzības, balstoties tikai uz saviem resursiem. Turklāt pārvarot nelabvēlīgu varas iestāžu nostāju.

Ir pēdējais laiks atgriezties pie kooperācijas, kas ir pierādījusi savu dzīvotspēju ne tikai toreiz, bet arī mūsdienās, kā to varam redzēt no Polijas, Lietuvas un nu jau arī Igaunijas piemēriem.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s