Par finanšu kooperācijas nepieciešamību un attīstības iespējām Latvijā

Attīstīto demokrātiju pieredze liecina, ka komercbanku darbība neveicina vienmērīgu uzņēmējdarbības attīstību visā valsts teritorijā un ekonomisko vai politisko krīžu laikā pastiprina uzņēmējdarbības riskus (ekonomiski mazaktīvās teritorijās tiek paaugstināti kredītprocenti un noteiktas papildus prasības kredītnodrošinājumam). Banku pamatojums – „lai nodrošinātos pret riskiem”, bet tas vēl papildus samazina uzņēmēju konkurētspēju. Kā stabilizējošs mehānisms tiek izmantota kooperatīvo banku un finanšu kooperatīvu (krājaizdevu sabiedrību) sistēma. Kā pietiekamu un situāciju stabilizējošu var uzskatīt finanšu tirgu, kur kooperatīvi aizņem 14-18% no kredītu tirgus. Finanšu kooperatīvi ne tikai piedāvā pakalpojumus, bet arī mazina komercbanku iespējas diktēt noteikumus, kas izriet no to monopolstāvokļa.

Īrijas Republikas pieredze 20.gs. 70.-80.-jos gados apliecina:

* Krīze izraisa kapitāla (arī finanšu) aizplūšanu no depresīvajām teritorijām.
* Kapitāla aizplūšana mazina uzņēmējdarbības aktivitāti, kas izraisa arī iedzīvotāju aizbraukšanu.
* Kapitāla un darbaspēka iztrūkums izraisa nākamo kapitāla un cilvēkresursu aizplūšanas vilni, kas attīsta spirālveidīgu teritorijas degradāciju.

Pirmais iedzīvotāju emigrācijas vilnis stimulē finanšu resursu atgriešanos, jo aizbraukušie iedzīvotāji daļu algas sūta palikušajiem ģimenes locekļiem. Jo depresīvāka teritorija, jo lielāks iedzīvotāju īpatsvars, kas teritorijā iepludina finanšu resursus (valūtu). Nepastāvot mehānismam, kas šo naudu notur minētajās teritorijās (nav reģionālu kredītiestāžu) notiek tās iesaldēšana (nauda zeķēs) vai ar banku starpniecību tā tiek pārdalīta par labu ekonomiski aktīvām teritorijām. Parasti tās ir teritorijas, uz kurām notiek iedzīvotāju emigrācija. Rezultātā tiek stimulēts jauns emigrācijas vilnis, kas palielina disproporciju.

Īrijas Republika pieņēma drosmīgu lēmumu un no nodokļiem atbrīvoja reģionālās krājaizdevu sabiedrības (KKS). Noguldījumi no bankām pārcēlās uz krājaizdevu sabiedrībām un veicināja uzņēmējdarbības attīstību. Brīvie naudas līdzekļi netika iesaldēti, jo KKS, ar kopīgā komersanta starpniecību, pelnīja ekonomiski aktīvajos reģionos. Pateicoties tam, ka reģionālo KKS īpašnieki ir šo reģionu iedzīvotāji, tad prioritāte uz minētajiem finanšu resursiem ir šo teritoriju uzņēmējiem. Uzņēmējdarbības attīstība stimulēja pakāpenisku brīvās naudas atgriešanos reģionos, kas stimulēja arī iedzīvotāju atgriešanos.

Valstij nebija jāuztur dārgas ierēdņu iestādes vai aģentūras, un nebija jāatvēl lieli resursi reģionālajai attīstībai. KKS darbojas pašfinansējoši un pašregulējoši, nodrošinot stingru sabiedrības kontroli un uzraudzību. Vienīgie valsts zaudējumi, bija ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma, bet depresīvo teritoriju īpatsvars banku aktīvos nebija nozīmīgs. Nozīmīgs bija šo teritoriju pienesums pēc ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās. Cik zinu, Īrija neatjaunoja KKS aplikšanu ar nodokļiem, jo banku zaudējumu segšana no nodokļu maksātāju kabatām samazinās par to daļu, ko piesaistījušas KKS.

Latvijā šāda mehānisma iedarbināšana šobrīd nav iespējama, jo likums ierobežo tieši reģionālo KKS darbību, veicina sadrumstalotību pēc interesēm un KKS darbību visas valsts teritorijā. Šādu KKS īpašnieki vēlas darboties ekonomiski izdevīgās teritorijās, un reģionu pārstāvjiem nav prioritāru tiesību uz finanšu resursiem (pat uz savu teritoriju noguldījumiem), tāpēc KKS sistēma darbojas pēc tiem pašiem principiem kā strādā bankas. Likums neļauj veidot KKS kopīgu komercsabiedrību, tāpēc reģioni zaudē, iesaldējot brīvos līdzekļus vai nepieņemot noguldījumus. Rezultātā pakalpojumu cenas ceļas, tie kļūst neizdevīgi pirmkārt uzņēmējiem, kas samazina KKS iespēju augt un piedāvāt izdevīgākus pakalpojumus. Atkal veidojas spirāle regresijas virzienā. Lai mainītu situāciju, jāveic šādi pasākumi:

Visefektīgākais ar vislielāko atdevi – kādas valsts bankas pārveide par kooperatīvo banku, nosakot tās kapitāla izpirkšanas kārtību. Banka turpina savu darbu un pakāpeniski mainās tās īpašnieku sastāvs. Pārejas noteikumos jānosaka valsts balsstiesības un nosacījumi, kad valsts zaudē kontrolpaketi. Bankas speciālisti strādā pie likumdošanas pilnveidošanas, palīdz piesaistīt ES fondu līdzekļus, veic KKS kontroli un uzraudzību. Bankas kapitāla izpirkšana veido valsts ienākumus, bet kopīgais KKS un bankas kapitāls ļaus KKS sniegt uzņēmējiem nozīmīgus un izdevīgus pakalpojumus. Kopīgais kapitāls vislielāko pienesumu sniegs tieši depresīvajiem reģioniem, kas saviem spēkiem to nespētu sakrāt.
Lēnāks un mazāk efektīvs variants – paredzēt Attīstības Bankas mērķos arī atbalstu finanšu kooperācijai reģionos. Pārejas periodā tiek veidota kopīga komercsabiedrība uz KKS bāzes (nav jāizpilda ES prasības min. kapitālam 5 milj. EUR). Atbalstu jāparedz tikai caur kopīgo komercsabiedrību, tā stimulējot KKS apvienošanos. Pēc 5 milj. EUR kapitāla sasniegšanas, tiek veidota kopīga banka. Pārejas periodā Attīstības banka atbalsta ar kredītresursiem un speciālistiem. Problēma, kas kavēs attīstību, ir tā, ka pārejas periodā KKS nedrīkstēs sniegt banku pakalpojumus un kredītu nosacījumi būs neizdevīgi (mazi kredīti, augsti procenti), kas nestimulēs jaunu biedru piesaisti, tāpēc pagarinās pārejas periodu.
Trešais visneefektīvākais ceļš būtu – izmainīt likumu, lai reģionos nedrīkstētu darboties KKS pēc interešu kopības, kas neapvieno visus reģionu iedzīvotāju resursus. Savstarpējos norēķinus atļaut tikai ar kopīgās komercsabiedrības starpniecību. Princips vienkāršs, jo vairāk drīkstēs ar kopīgās KKS starpniecību un mazāk pašas, jo ātrāk tiks ieguldīts kopīgajā kapitāla un ātrāk beigsies pārejas periods, un KKS piedāvās bankām līdzvērtīgus pakalpojumus visas valsts teritorijā.

Lietuvieši pirms 12 gadiem sāka veidot finanšu kooperāciju, apvienojot augšminētos principus un KKS atbalstam aizdeva 1 milj. LVL ekvivalentā. Aizliedza KKS pēc interešu kopības, kad parādījās pirmās pazīmes, ka tās reģionu noguldījumus un uzturēšanas izmaksas no reģioniem pārceļ uz lielpilsētām. Šodien Lietuvā KKS īpatsvars kredītportfelī ir 2%. Reģionos to īpatsvars var sasniegt līdz 50% un krīzes gados KKS īpatsvars dubultojās.

Igauņi neļauj veidoties KKS pēc interešu kopības lielākām par 1000 biedriem. Krievija un Ukraina, kuru modelis darbojas Latvijā, vairs neļauj darboties visas valsts teritorijā un ierobežo pa reģioniem. Pasaulē KKS, kas darbojas vienas nozares ietvaros, tiek uzskatīta par augsta riska tirgus dalībnieku, tāpēc tādas vai nu netiek atļautas, vai tām jādarbojas kopīgā komercsabiedrībā, kur vienas nozares īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10-15%..

KKS apvienojošā kooperatīvā banka (Fonds/biedrība) būtu jāveido pēc šāda modeļa:

Katra KKS iegādājas noteiktu bankas akciju (pajas) daudzumu, kas sastāda 10-20% no KKS pašu kapitāla. Valsts varētu atbalstīt KKS veidošanos depresīvās teritorijās, nosakot koeficientus akciju iegādē (katrs iemaksātais lats dod iespēju iegādāties akcijas 1,5 vai 2,- latu vērtībā). Tas samazinātu valsts ienākumus, bet neprasītu papildus izdevumus, nesamazinātu bankas aktīvus un uzlabotu kapitāla pietiekamības rādītājus reģionālajās KKS.
Izmaiņas KKS likumā ļautu paplašināt KKS tiesības atbalstīt uzņēmējdarbību savās teritorijās, dotu iespēju pašvaldībām noguldījumu veidā iesaistīt nodokļu maksātāju naudu uzņēmējdarbības atbalstā. Tā kā kredītu izsniegšana būtu jāsaskaņo ar sabiedrības pārstāvjiem, tad nebūtu jāveic iepirkumi, kas paātrinātu procesu un palētinātu to. Sabiedrības kontrole mazinātu korupcijas iespējas, bet pašvaldība ar noguldījumiem varētu veicināt savu ietekmi un līdzdalību.
Likumdošanā jāparedz iespējami plašu iespēju KKS piesaistīt finanšu resursus un iespēja iesaistīt plašu sabiedrības loku (sabiedriskās organizācijas, individuālā darba veicēji, uzņēmēji, māju apsaimniekošanas biedrības).
Ar nodokļiem un atbalsta programmām jāveicina KKS līdzdalību kopīgajā KKS.
Ar atbalsta programmām jāveicina KKS veidošanos ekonomiski neaktīvās teritorijās. Nodokļu politikai jābūt tādai, lai kopīgais komersants būtu ieinteresēts, lai KKS darbotos visā valsts teritorijā.
Katrai KKS kopīgajā komercsabiedrībā ir tikai viena balss neatkarīgi no ieguldījuma, lai reģioni varētu ietekmēt kopīgās Bankas darbu. Varētu paredzēt kvotas uzņēmējiem un pašvaldībām. Piemēram, no KKS, kur par biedriem ir pašvaldības un uzņēmēji, varētu deleģēt divus trīs balsstiesīgos.
Katrā KKS balsstiesības ir tikai fiziskām personām, un visi savas intereses aizstāv kā biedri ar vienu balsi.

Ikviens uzņēmējs ir ieinteresēts izvairīties no riskiem, kas var nest zaudējumus, bet nevar pozitīvi ietekmēt viņa darbību. Tāpēc banku vēlme visus riskus uzkraut klientiem ir pašsaprotama. Mainīt esošo sistēmu var tikai ar alternatīviem risinājumiem. Ja bankas apzināsies, ka klientam ir alternatīvas iespējas, tad neizbēgami tās būs spiestas piedāvāt izdevīgākus nosacījumus un uzņemties daļu riska. Izdevīgāki pakalpojumi un mazāki riski cels uzņēmēju konkurētspēju un nodrošinās stabilitāti, kas nepieciešama, lai varētu plānot attīstību.

Krājaizdevu Apvienības vārdā:

Ēriks Čoders
Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs.
www.allazi.lv, kks[AT]allazi.lv

Pauls Irbins
Biedrības „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” Valdes loceklis
pauls.irbins[AT]dome.cesis.lv

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s