Biedrības kopsapulce 2014. gada 27. novembrī

Šī gada 27. novembrī paredzēta kārtējā biedrības kopsapulce.

Kopsapulce notiks Zemkopības Ministrijā, 315. telpā, no 13.00 līdz 15.00.

Darba kārtība:

  1. Valdes un revīzijas komisijas pārvēlēšanas.
  2. Līdzšinējās darbības izvērtējums.
  3. Diskusijas par tālāko darbības modeli saistībā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām un prasībām. Iespējamā biedrības pārveidošana par krājaizdevu sabiedrību biedru pārstāvētu organizāciju.
  4. Jaunu locekļu uzņemšana.

Pieeja krājaizdevu sabiedrību testa programmai

Sadarbībā ar Igaunijas kredītsabiedrībām izveidota pieeja testa sistēmai, ko var izmantot Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Šo sistēmu izstrādātāji prezentēja 2014. gada 16. septembrī Siguldā.

Lai doto iespēju izmantotu, jāpiesakās Krājaizdevu apvienībā, rakstiet uz kks@allazusaime.lv.

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām

Ģirts Kronenbergs: Latvijas ekonomikas izaugsmei nepieciešama krājaizdevu sabiedrību attīstība

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām uzņēmējdarbības kreditēšanā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

“Naudas aprite ir viena no ekonomikas lielākajām problēmām. Kustība ir, taču tā ir nepietiekama,” norāda Kronbergs, uzsverot, ka krājaizdevu sabiedrības varētu būt risinājums, kā naudu noturēt Latvijā. “Banku akcionāri nedzīvo Latvijā, līdz ar to nav ieinteresēti tieši Latvijas ekonomikas attīstībā. Dzirdam, ka nauda tiek ieguldīta austrumu tirgos, taču peļņa no šiem darījumiem netiek Latvijas iedzīvotājiem, jo noguldītājiem bankās tiek maksāti fiksēti procenti, kas patlaban ir niecīgi.”

LTRK aicina uzņēmējus un iedzīvotājus iesaistīties krājaizdevu sabiedrībās, kas sākumā var darboties kā pašpalīdzības kases un aizvietot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, taču tām ir potenciāls izaugt par kaut ko lielāku un finansēt pat ražošanas iekārtu iegādi vai ēku būvniecību.

Kā piemēru Kronbergs minēja namu apsaimniekošanas biedrības, uz kuru bāzes šādas krājaizdevu sabiedrības iespējams veidot.

“Svarīgi piesaistīt uzticamu cilvēku, kurš vada šo procesu un izvērtē riskus,” sacīja Kronbergs. “Katrā darījumā ir riski un iespējas, taču šī ir iespēja paiet malā no klasiskajām lietām, un sākt domāt par to, ka ar savu naudu var strādāt mērķtiecīgāk.”

Viņš arī uzsvēra, ka krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, līdz ar to tās nevar nodarboties ar riskantiem darījumiem. Turklāt arī uz šiem aizdevumiem attiecas garantija 100 000 eiro apjomā, ko krājaizdevu sabiedrības bankrota gadījumā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.

Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā pausta gatavība atbalstīt Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās. Solīts izvērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību.

Pilnu interviju ar Ģirtu Kronbergu iespējams noklausīties vietnē soundcloud.com/rietumuradio, https://soundcloud.com/rietumuradio/bankas-ir-k-uvu-as-par-skaisti