Nedaudz plašāka informācija par 22. janvāra konferenci

Konferences programma pieejama mūsu iepriekšējā rakstā.

Konferencē spriedīs par krājaizdevu sabiedrību lomu ekonomiskās izaugsmes veicināšanā

Piektdien, 2016. gada 22. janvārī Rīgā norisināsies konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotnes skatījums”, ko organizē Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupa Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Krājaizdevu Apvienību (KAA) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC).

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš atklās pasākumu ar ievadvārdiem, atzīmē:

Krājaizdevu sabiedrību kustība Latvijā pagaidām ir ļoti vāja — valstī darbojas tikai 32 licencētas krājaizdevu sabiedrības. Arī regulējums nav pilnīgs. Tikmēr citās Eiropas valstīs krājaizdevu sabiedrības spēlē nozīmīgu lomu. Šī pasākuma ietvaros mums būs iespēja izzināt citu valstu pieredzi, veiksmes stāstus, kā arī reālistiski saprast pārējos ar nozari saistītos aspektus, tai skaitā nepilnības.

Konference pulcēs virkni ārzemju un pašmāju nozares darbiniekus un ekspertu, tai skaitā Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienības pārstāvi David Matthews, kurš klātesošos iepazīstinās ar valsts krājaizdevu savienību kustību, to biznesa modeļiem, kā arī trūkumiem regulējumā. Savukārt Polijas nacionālās kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienības asociācijas priekšsēdētājs Rafal Matusiak uzstāsies ar priekšlasījumu “Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts”. Attiecīgajā diskusijā dalību ņems arī Lietuvas centrālās krājaizdevu sabiedrības pārstāvis Fortunatas Dirginčius, kā arī Andrus Ristkok no Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienības. Kaimiņvalstu pieaicinātie eksperti kontekstā runās par krājaizdevu kustības attīstību reģionā un izvairīšanos no paredzamiem riskiem.

Pašmāju ekspertu panelī cita starpā dalību ņems Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, attīstības finanšu institūcijas Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kā arī Latvijas Universitātes asociētais profesors un Domnīcas Certus pētniecības direktors Daunis Auers. Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Strenga stāstīs par līdz šim kopējo panākto progresu kustības veicināšanā Latvijā. Savu skatījumu par situāciju nozarē sniegs arī virkne reģionālās Krājaizdevu sabiedrības, t.sk. “Allažu saime”, “Dzēse”, Pūņu KKS un Rīgas KKS.

Rihards Strenga, Krājaizdevu Apvienības valdes priekšsēdētājs:

Visvairāk vēlamies uzzināt par citu valstu krājaizdevu sabiedrību modeļiem, ar kuriem mūs iepazīstinās pieaicinātie augsta līmeņa eksperti. Piemēram, Īrijas reģionos krājaizdevu sabiedrības darbojas ļoti sekmīgi, un no tām būtu ko mācīties. Arī Polijas pieredze mums ir īpaši saistoša. Sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pašlaik strādājam, lai veiktu grozījumus likumā par Krājaizdevu sabiedrībām, lai sabiedrības var uzņemt juridiskās personas ar balsstiesībām, un tās varētu arī kreditēt. Vēl viena būtiska izmaiņa likumdošanā, ko būtu jāpanāk, ir atļauja sabiedrībām apvienoties, veidojot t.s. “jumta” organizāciju, kas veicinātu to attīstību.

 

Konference notiks ES Mājā, Aspazijas bulvārī 28 (2. stāvā). Sākums plkst. 10.00.

Pasākumam var reģistrēties bez maksas, nosūtot e-vēstuli uz andrejs.briedis@llkc.lv.

Pasākumu varēs skatīties arī tiešsaistē: www.llkc.lv/tiesraide.

Plašāka informācija: Rihards Strenga, t. 26658784

Konference Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē: Eiropas pieredze un Latvijas nākotne

Konference “Krājaizdevu sabiedrības kā dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē:  Eiropas pieredze un Latvijas nākotne”

Piektdien, 2016. GADA 22. janvārī ES mājā, Aspazijas bulvārī 28.

Programma:

1. diskusija,  moderators Ansis Bogustovs.

  • 10.00 – 10.10  Ievadruna.  Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts.
  • 10.10 – 10.35  Īrijas krājaizdevu savienību kustība — biznesa modeļa apskats un trūkumi regulējumā. David Matthews, Īrijas krājaizdevu sabiedrību savienība.
  • 10.35 – 11.00  Kā tikt pie diviem miljoniem biedru 20 gados: Polijas krājaizdevu sabiedrību stāsts. Rafal Matusiak,  Polijas nacionālā kooperatīvo noguldījumu un krājaizdevu savienību asociācija.
  • 11.00 – 11.25  Konsolidācija un izvairīšanās no riskiem tautsaimniecībā. Fortunatas Dirginčius, Lietuvas centrālā krājaizdevu sabiedrība.
  • 11.25 – 11.50  Krājaizdevu sabiedrību attīstības iespējas un plāni Igaunijā. Andrus Ristkok, Igaunijas krājaizdevu sabiedrību apvienība.
  • 11.50 – 12.30  Jautājumi un atbildes.

12.30 – 13.00  Kafijas pauze.

2. diskusija.  Moderators  Ansis Bogustovs.

  • 13.00 – 13.10  Krājaizdevu sabiedrību un Altum loma reģionu ekonomikas attīstībā. Reinis Bērziņš, valdes priekšsēdētājs, attīstības finanšu institūcija Altum.
  • 13.10 – 13.20  Padarītais, lai stiprinātu un attīstītu krājaizdevu sabiedrības Latvijā un tālākie soļi. Edgars Putra, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.
  • 13.20 – 13:30  Krājaizdevu sabiedrību attīstība FM redzējumā.  Arvils Ašeradens, FM parlamentārais
    sekretārs.
  • 13:30-13:50  Krājaizdevu sabiedrības: dzinējspēks reģionālajā attīstībā un izaugsmē. Daunis Auers, Latvijas Universitātes asociētais profesors, domnīcas Certus pētniecības direktors.
  • 13:50-14:15  Krājaizdevu sabiedrības Latvijā: vēsturiskie sasniegumi un tālākās iespējas. Rihards Strenga, valdes priekšsēdētājs, Krājaizdevu Apvienība.
  • 14.15 – 15:15  Diskusija, jautājumi un atbildes  Piedalās arī lielākās Latvijas reģionālās krājaizdevu sabiedrības.

15.15 – 17.00  Neformālas sarunas un uzkodas.

Abpusēja sinhronā tulkošana latviešu <-> angļu valodā tiks nodrošināta visa pasākuma garumā.
Konferencē izteiktie viedokļi no jebkura tās dalībnieka ne obligāti atspoguļo Eiropas Parlamenta vai ECR grupas viedokli.

Konferences programma drukājamā veidā (PDF).

Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas tikšanās

Atzīmējot starptautisko krājaizdevu sabiedrību dienu, 2015. gada 16. oktobrī Briselē notika Eiropas Parlamenta krājaizdevu sabiedrību interešu grupas otrā tikšanās, ko vadīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Ričards Carnecki (Ryszard Czarnecki, Polija) and EP deputāti Marians Harkins(Marian Harkin, Īrijas republika) un Ričards Hovits (Richard Howitt, Apvienotā Karaliste).

Interešu grupā darbojas 15 EP deputāti no Austrijas, Somijas, Īrijas Republikas, Luksemburgas, Polijas un Apvienotās Karalistes, kas visi ir arī ietekmīgās Eiropas Ekonomikas un Monetārās komitejas locekļi.

Galvenais apspriežamais jautājums – kā krājaizdevu sabiedrībām atvieglot regulējuma noteikumu slogu un atvieglot krājaizdevu sabiedrību dibināšanu tajās dalībvalstīs, kur to vēl nav.

Londonā Eiropas Krājaizdevu sabiedrību tīkla pārstāvji ar Eiropas banku iestādi pārrunāja regulējuma noteikumu sloga atvieglināšanu saistībā ar neto finansējuma stabilitātes rādītāju.

Avots un sīkāka informācija: http://www.woccu.org/newsroom/releases?id=2050

 

Licenci saņem jauna KKS – Rīgas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība

Avots: http://www.fktk.lv/lv/publikacijas/pazinojumi-masu-informacijas-l/2015/5298-fktk-izsniegs-licenci-rigas-kooperativajai-krajaizdevu-sabiedribai.html

Rīgā, 09.09.2015

Informācija plašsaziņas līdzekļiem

FKTK izsniegs licenci Rīgas kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai Rīgas kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai (KKS).

Jaunā KKS tiek veidota pēc teritoriālā principa – biedri tiks piesaistīti ne tikai no Rīgas, bet arī no tai blakus esošajām administratīvajām teritorijām, kuras robežojas ar Rīgu, t.i., Jūrmalas, Ķekavas novada, Salaspils novada, Garkalnes novada, Stopiņu novada, Mārupes novada, Babītes novada, Olaines novada un Carnikavas novada, kā arī tiks piesaistītas juridiskās personas.*

Par Rīgas KKS valdes priekšsēdētāju ir apstiprināts Uldis Cimdiņš, savukārt par valdes priekšsēdētāja vietnieku Ivars Šenbergs un valdes locekli Armands Mucenieks.

*Saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likuma 5. panta 5. daļu

 

Turpmākai informācijai:

Elīna Avotiņa, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālr. 67774860, 27435292, elina.avotina@fktk.lv

Krājaizdevu sabiedrībās iesaistās arī uzņēmēji; palīdz “mazajiem” ātrāk nekā bankas

Pārpublicēts no Lauku Avīzes, http://www.la.lv/krajaizdevas-aktivizejas/

Latvijas KKS izaugsme

Vismaz četras iniciatīvas grupas, aptverot desmit novadus, tostarp iesaistot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistus, patlaban apzina iespējamos kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) dalībniekus, gatavo statūtus un citus dokumentus iesniegšanai Finanšu un kapitāla uzraudzības komisijā (FKTK), kā arī gatavojas dibināšanas sapulcēm.

Iesaistās arī uzņēmēji

Vēl pirms vairākiem gadiem KKS Latvijā galvenokārt atbalstīja, aizdeva naudu un palīdzēja pelnīt cilvēkiem, kas nenodarbojas ar uzņēmējdarbību, turpretim tagad finanšu kooperatīvu priekšrocības saredz un izmanto aizvien vairāk uzņēmēju. Tā aprīļa beigās licenci saņēma Latvijas Lauksaimnieku KKS, Turpiniet lasīt →

Krājaizdevu sabiedrība – instruments reģiona attīstībai

2015. gada 16. jūnijā 11.00 Jelgavas Ozolnieku tautas namā notika seminārs ”Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) nozīme un pieredze Eiropā un pasaulē”. Mērķis – popularizēt Kooperatīvās Krājaizdevu sabiedrības un informēt par pamatprincipiem to izveidē, rosināt diskusiju par finanšu līdzekļu piesaisti, lai lauku teritorijās būtu iespēja īstenot ES struktūrfondu projektus un citas aktivitātes. Piedalījās arī Krājaizdevu Apvienības pārstāvji.

 Semināra dalībnieku prezentācijas ielādējamas kā PDF dokumenti:

eriks_coders_kks.pdf
inesis_feiferis_kks.pdf
rihards_strenga_kks.pdf

Semināra kopsavilkums pārpublicēts no Lauku tīkla lapas (http://laukutikls.lv/nozares/lauku-telpa/raksti/krajaizdevu-sabiedriba-instruments-regiona-attistibai).

Kooperatīvo Krājaizdevu sabiedrību (KKS) aizdevumi Latvijā veido vien 0,1% no kopējām finanšu operācijām, kamēr citviet pasaulē KKS nodrošina 20-60% no tām. Kādēļ izveidojusies šāda situācija un kā tomēr palielināt šo sabiedrību skaitu, šodien eksperti sprieda Valsts Lauku tīkla organizētajā seminārā Ozolnieku Tautas namā.

Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis uzsver, – kas kontrolē mūsu naudu, tas kontrolē mūs pašus. Turpiniet lasīt →