Sadarbībā ar Igaunijas kredītsabiedrībām izveidota pieeja testa sistēmai, ko var izmantot Latvijas krājaizdevu sabiedrības. Šo sistēmu izstrādātāji prezentēja 2014. gada 16. septembrī Siguldā.
Lai doto iespēju izmantotu, jāpiesakās Krājaizdevu apvienībā, rakstiet uz kks@allazusaime.lv.
Latvijas Reģionu apvienība savā tautsaimniecības programmā (programmas 4. punkts) ir iekļāvusi atbalstu krājaizdevu sabiedrībām. Citāts:
Attīstīta krājaizdevumu sabiedrību sistēma Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai.
16.09.2014. Siguldas novada Kultūras centrā notika seminārs par jautājumiem, kas aktuāli Latvijas kooperatīvajām krājaizdevu sabiedrībām (KKS). Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Latvijas lauku konsultāciju centru, Siguldas novada domes Uzņēmējdarbības atbalsta punktu, Igaunijas kredītsabiedrību apvienību, krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un biedrību “Krājaizdevu apvienība”.
Par jautājumu aktualitāti liecina fakts, ka uz semināru pieteicās 15 krājaizdevu sabiedrības un vēlmi saņemt informāciju par rezultātiem lūdza vēl trīs. Igauņu kolēģus pārsteidza fakts, ka problēmas atzīst tik daudzas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, bet seminārā nepiedalās neviens no LKKSS (Latvijas kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības) valdes locekļiem. Viņiem neizprotams bija arī fakts, ka par pasākumiem, ko organizē Krievijas kredītsabiedrības, Latvijas krājaizdevu sabiedrības ir informētas, bet par sadarbības iespējām ar citām Eiropas un Baltijas reģiona kredītsabiedrībām informācijas nav. Vai Latvija izstājusies no Eiropas Savienības un atrodas Eirāzijas Muitas savienībā?
Paskaidrojām, ka diemžēl tā ir ilggadīga LKKSS tradīcija, jo arī 2008.gadā, kad pieredzes braucienā uz Lietuvu devās 16 krājaizdevu sabiedrības, starp pārstāvjiem nebija neviena valdes locekļa. LKKSS valde deva priekšroku tikties ar lietuviešiem atsevišķi bez ierindas biedru līdzdalības. Arī par programmnodrošinājumu savām KKS lielākā daļa LKKSS valdes locekļu ir parūpējušies un apmaksājuši to no kopīgajiem biedru maksājumiem. Ierindas biedriem jāspēj problēmas risināt saviem spēkiem, bet biedru naudas jāmaksā, lai palīdzētu LKKSS valdes locekļiem. LKKSS budžetā atvēlētā summa programmas iegādei nav risinājums, jo savienībai ir jāorganizē un jāpiedāvā. Ja viss jādara pašiem, tad kādus pienākumus uzņēmušies valdes locekļi?
Izskatāmās tēmas: Turpiniet lasīt
Ēriks Čoders, kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs:
Latvijas tauta nav unikāli savādnieki. Daudzas valstis un tautas piedzīvojušas laikus, kad iedzīvotāji balsoja nevis par parlamentu un pašvaldībām, bet gan par darbu un cilvēka cienīgu dzīvi, dodoties prom no savas valsts. Un ne jau aiz vieglas dzīves tauta balso ar kājām un čemodāniem.
Nekas nav jāizgudro no jauna, ir tikai jāskatās plašāk. Ir valstis, kur risinājumi meklēti un atrasti, bet ir arī tādas valstis kā Latvija, kur iedzīvotāju skaita samazināšanās turpinās jau ilgus gadus.
Īrija kļuvusi par dzīves vietu daudzām Latvijas ģimenēm. Valsts, kuru pirms četrdesmit gadiem pameta tās pilsoņi, šodien spēj atgriezt aizbraukušos, un piedāvā dzīves un darba vietu jauniem imigrantiem, tai skaitā ekonomiskajiem bēgļiem no Latvijas.
Īrijā risinājumu atrada tauta, jo valsts atcerējās seno tautas gudrību: “Divas galvas gudrākas par vienu, četras rokas varošākas par divām.” Tika samazināta ierēdniecība un daudzu lēmumu pieņemšanu uzticēja sabiedrībai. Tika mainīti likumi, lai attīstītos kooperācija. Katram Īrijas iedzīvotājam tika dotas iespējas aktīvi piedalīties sava novada attīstībā. Savu darbu, savu naudu drīkstēja ieguldīt savā pašvaldībā un kopīgi lemt, kādiem mērķiem šī nauda tiks novirzīta.
Šodien 2/3 Īrijas iedzīvotāju ir kāda finanšu kooperatīva biedri un jaunu darba vietu veidošanā aktīvu līdzdalību ņem sabiedrība. Ir darbs un ir ienākumi, kas ļauj nodrošināt ģimenēm sociālo komfortu. Turpiniet lasīt
Jūlija beigās serveris, uz kura atradās apvienības mājaslapa, cieta katastrofālu sabrukumu. Nu darbība ir atjaunota līdz ar vairumu rakstu un lapa tagad tiek uzturēta uz citiem serveriem. Vēl palikuši daži sīkumi.
Pārpublicēts no http://www.diena.lv/blogi/kooperacija-vai-cemodani-13942798
Autors: Jānis Kučinskis. 2012. gada 19. aprīlis 13:23
„Cilvēki savā dziļākajā būtībā ir sadarbības būtnes. Kad cilvēki apvienojas, viņi kļūst sekmīgi”
/Viens no „Mondragon” dibinātājiem Haviers Salaberija/
Kooperācija tulkojumā nozīmē kopdarbību.
Lai kooperētos, nepieciešama:
“Ceļu būvējam, to ejot”
/Mondragon kooperatīvu devīze/
Ja papētam katras kooperatīvas kustības iesākumus dažādās valstīs un laikos, tad ievērojam, ka parasti cilvēki sāk kooperēties grūtos laikos. Grūti laiki var izpausties dažādi:
„Kooperācija ir nabadzības meita un turības māte”
/Šarls Žids/
Labs grūtu laiku piemērs ir periods pēc dzimtbūšanas atcelšanas Latvijā XIX gadsimta otrajā pusē, kad latviešu zemnieki ieguva t.s. putna brīvību, kad teorētiski no muižniekiem varēja izpirkt zemi, bet zemniekiem nebija līdzekļu, nedz arī kādas valsts atbalsta programmas. Tāpēc bez savas zemes un naudas līdzekļiem palikušie iedzīvotāji nolēma sev palīdzēt paši.
Arī tajā smagajā periodā daudzi cilvēki izvēlējās no Latvijas aizbraukt, bet palikušie sāka sadarboties, lai krīzi pārvarētu kopīgiem spēkiem. Dibinot dažādas biedrības, krājaizdevu sabiedrības, lauksaimniecības kooperatīvus, patērētāju biedrības un citas kooperatīvās sadarbības formas, lauku cilvēki atdzīvināja vietējo saimniekošanu un samērā īsā laikā radās turība. Gandrīz katra pagasta centrā tika uzbūvēts lepns krājaizdevu sabiedrības nams, parādījās savi veikali, darbnīcas, koppienotavas, krejotavas, dzirnavas un citi objekti. Drīz vien turīgie lauku kooperatīvi bija tik stipri, ka sāka investēt Rīgā. Grūti iztēloties, cik tālu šis saimnieciskais pacēlums būtu gājis, ja to nepārtrauktu karš.
Vai mūsdienu Latvijā ir nobrieduši apstākļi vajadzībai pēc kooperācijas?
Es uzskatu, ka Turpiniet lasīt
Avots: Una Zeltkalne, Meža Avīze, 2014. gada 15. aprīlis.
Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Ja pašvaldības, uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas vienotos par krājaizdevu sabiedrības izveidi, tad mēs kļūtu par savas teritorijas saimniekiem, ir pārliecināts «Krājaizdevu apvienības» valdes loceklis, kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders.
Aizvadīto 10 gadu laikā Latvijā krājaizdevu sabiedrību kustība ir stāvējusi uz vietas. Ja līdz 2003.gadam nodibinājās 3 līdz 4, tad minētajā laika posmā ir nodibinātas 4, bet 2 krājaizdevu sabiedrības ir likvidējušās.
Viens no iemesliem, kāpēc nenotiek attīstība, – trūkst informācijas iedzīvotājiem, un līdz ar to arī izpaliek tradīcijas. «Vācijā ir 12 000 krājaizdevu sabiedrību, bet Latvijā šobrīd darbojas 34. Eiropā vidēji apmēram 20 procenti no noguldītāju naudas grozās krājaizdevu sabiedrībās. Pie mums aktīvi sastāda 0,05 procentus no finanšu sektora,» skaidro Ē. Čoders. Pie traucējošiem faktoriem viņš min arī nesakārtoto likumdošanu. «Īrijā pagājušā gadsimta 70.gados bija smaga krīze un īri no turienes bēga tāpat kā latvieši no Latvijas pirms dažiem gadiem. Valdība tur pieņēma lēmumu no nodokļiem atbrīvot krājaizdevu sabiedrības, un līdz ar to panāca, ka ekonomikā ieplūda kredītresursi. Krājaizdevu sabiedrībās cilvēki noguldīja naudu, it sevišķi tie, kuri bija aizbēguši no Īrijas. Rezultātā ekonomika atguvās, un īri sāka atgriezties. Latvieši arī, kā zināms, devās uz Īriju. Tur apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir iesaistījušies kādā krājaizdevu sabiedrībā. Šāda pretimnākšana no valsts bija iespējama tāpēc, ka tur ir izveidotas krājaizdevu sabiedrības. Ja Latvija vēlētos palīdzēt saviem iedzīvotājiem, tad tai nebūtu šāda instrumenta, ar kura palīdzību to izdarīt. Šodien Latvijas iedzīvotāji dodas projām uz tām valstīm, kurās ir kredītkooperatīvi vai kooperatīvās bankas,» norāda Ē. Čoders. Viņš uzskata: ja krājaizdevu sabiedrību nebūs, tad latviešu tautas aizbraukšanu un izmiršanu nevarēs apturēt.
Kā lielāko spēku krājaizdevu sabiedrību attīstībā viņš min pašvaldības, uzņēmējus un sabiedriskās organizācijas. «Ja tie apvienojas un izveido krājaizdevu sabiedrību, tad reāli var kļūt par savas teritorijas saimniekiem,» ir pārliecināts Ē. Čoders. Kā pozitīvu piemēru viņš min kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības «Allažu saime» darbību Siguldas un Sējas novadā, kur izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību un kur krājaizdevu sabiedrība iedzīvotājiem sniedz kredītus ar atvieglotiem noteikumiem.
«Krājaizdevu sabiedrība spēj darboties un sniegt pakalpojumus tādā teritorijā, kur nav pat bankomāta. Mēs palīdzam uzņēmējiem un, pateicoties tam, Siguldas novadā ir izveidojies daudz darbavietu. Otra puse – sociālie kredīti, kas nav paredzēti peļņai, bet lai risinātu problēmas, kuru nerisināšana var pārvērsties par problēmu pašvaldībai. Pārsvarā tie ir saistīti ar dzīvojamo fondu. Ja konkrētajā teritorijā ir krājaizdevu sabiedrība un tiek ņemti noguldījumi, tad tajā tiek iegūti kredītresursi vietējās ekonomikas stimulēšanai. Pašvaldības iedzīvotāju rīcībā paliek lielāka nauda.» Tāds ir arī viens no finanšu kooperatīva mērķiem – lai attiecīgajā novadā pelnītāji ir iedzīvotāji un nopelnītais neaizplūst projām no reģiona un Latvijas.
«Eiropā pārsvarā krājaizdevu sabiedrības apvienojušās vienotā organizācijā, kas Latvijā šobrīd ir aizliegts. Tas arī ir attīstību kavējošs faktors. Šādas organizācijas izveide ļauj krājaizdevu sabiedrībām sniegt daudzus banku pakalpojumus, jo tās sadarbojas, un iedzīvotājs, ja ir kādas krājaizdevu sabiedrības biedrs, visā valstī var izmantot tās pakalpojumus. Tā ir nākotne, līdz kurai mums vēl tāls ceļš ejams,» prognozē Ē. Čoders. Trimdas latvieši, kas devās emigrācijā, aizveda sev līdzi krājaizdevu sabiedrības idejas, ieguldījumu, lai Latvijā atjaunotu un attīstītu seno krājaizdevu sabiedrību sistēmu. «Ja mēs rīkosimies pareizi, tad viņu atbalstu noteikti saņemsim, lai izveidotu Kooperatīvo banku. Par tās nepieciešamību vēlamies pārliecināt sabiedrību.»
2014. gada 25. martā notika Krājaizdevu Apvienības biedru pilnsapulce, kurā par jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēja Paulu Irbinu. Iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis atkāpās no valdes priekšsēdētāja amata sakarā ar jaunajiem pienākumiem Fiskālās disciplīnas padomē, un arī turpmāk darbosies Krājaizdevu Apvienībā.
Tehniskas kļūdas dēļ 30. martā tika izziņots, ka par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Arnis Lemešonoks. Atvainojamies par šo neprecizitāti.
Krājaizdevu Apvienības kopsapulce notiks otrdien, 2014. gada 25. martā, Zemkopības Ministrijas ēkā Republikas laukumā 2, 315. telpā no 11.00 līdz 13.00.
Darba kārtība:
Ja ir ierosinājumi par darba kārtību, lūdzu dariet zināmus valdei.
Kārtējā Krājaizdevu Apvienības valdes sēde notiks piektdien, 7. martā, Zemkopības Ministrijā, 314. kabinetā no 11.00 līdz 13.00.
Darba kārtībā:
Atvainojamies par nedaudz novēloto izziņošanu.
Krājaizdevu Apvienība 