Uzņēmējdarbība bez banku parādu jūga?

11.februārī Siguldas novadu apmeklēja Zviedrijā populāras organizācijas “Crowd Equity” pārstāvji. Organizācijas darbības mērķis ir atbrīvot savus uzņēmējus no parādu jūga. Nelielā prezentācijā, kuru Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietniekam J.Zilveram un krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes locekļiem demonstrēja Crowd Equity pārstāvis Leo Padazakos, tika stāstīts par darbības būtību: vietējā kapitāla fondu veidošana, piesaistot iespējami daudz vietējās sabiedrības pārstāvju.

Kredītsabiedrību izsniegtos kredītus tur nomaina ar vietējās sabiedrības ieguldījumiem (obligācijām) lokālās uzņēmējdarbības kapitālā, tādējādi ieguldītāji kļūst par biznesa līdzīpašniekiem. Kad uzņēmums sāk darbu, ieguldītāji savus ieguldījumus atgūst ar dažāda veida atlaidēm uzņēmuma produkcijai (atlaižu kartēm).

Šādai pieejai ir vēl dažas priekšrocības: var attīstīt tikai tādus uzņēmumus, kuri vajadzīgi vietējiem iedzīvotājiem, citādi būs ļoti grūti no viņiem savākt naudu darbības uzsākšanai. Iedzīvotājiem kā līdzīpašniekiem ir tiesības zināt, kas notiek uzņēmumā, un tas dod papildus drošības garantijas. Savukārt uzņēmējam, kurš uzņēmumu vada, nav jāuztraucas par to, ka uzņēmumu finansējusī banka kādu dienu var negaidīti atprasīt kredītu vai palielināt ķīlas vērtību, ja pasliktinās ekonomiskā situācija vai bankas bilance.

Ieguvēji ir visi:

  • uzņēmējus neapgrūtina parādi;
  • iedzīvotājiem samazinās pakalpojumu cenas;
  • aktivizējas komūnas ekonomika, jo iedzīvotāji ir ieinteresēti dot priekšroku vietējiem uzņēmējiem;
  • aug vietējās sabiedrības konkurētspēja, jo nopelnītais netiek atdots dažādiem starpniekiem.

Zviedru viesi apmeklēja Siguldas novada kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību “Allažu saime” un pauda nožēlu, ka Zviedrijā šī kustība ir nepelnīti pamesta novārtā. Viņu skatījumā Siguldas novadam šādas organizācijas pastāvēšana ir papildus ieguvums, lai veiksmīgi pārņemtu viņu piedāvāto un praksē pārbaudīto modeli.

Zviedrijā šīs kustības popularitāte aug un viņi ir gatavi dalīties pieredzē, un būtu tikai priecīgi par sabiedrotajiem cīņā ar Briseles ierēdniecību.

Ar šīs zviedru organizācijas pieredzi var iepazīties mājas lapā : www.crowdequity.com

Organizācijas darbības principi īsi izklāstīti šajā īsajā (1,5 min, angļu valodā) video:

Daži foto no pasākuma:

IMG_5822 IMG_5804 IMG_5808

Ziņas par šo notikumu publicētas arī Sigulda.lv.

Finansisti nemierīgi sarosās

14. februārī saņēmām patīkamu apliecinājumu savas darbības rezultātiem: uz Krājaizdevu Apvienības darbībām sāk reaģēt tā saucamā finansistu pasaule. Runa ir par Rūtas Kesneres 2014. gada 14. februāra publikāciju laikrakstā “Diena”, “Grib aizvietot bankas”.

Kā reiz teica Mahatma Gandijs, “Vispirms viņi tevi ignorē, tad smejas par tevi, pēc tam cīnās ar tevi, bet beigās tu uzvari.”

Ignorēšanas fāze ir pārvarēta, sākas izsmiešana. Mēs progresējam. Un tā, lai dzīvo vārda brīvība! Tālāk seko mūsu komentārs šim rakstam, strukturētā un izvērstā formā ;)

Vai bankas jāaizvieto ar krājaizdevu sabiedrībām?

Jau virsrakstā apgalvots, ka krājaizdevu sabiedrības grib aizvietot bankas. Jāsaka, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, un pie pašreizējās lietu kārtības tas būtu stipri pagrūti. Iemesls ir visai vienkāršs: krājaizdevu sabiedrības, atšķirībā no komercbankām, bezskaidru naudu emitēt nevar. Lai pilnībā aizvietotu bankas, būtu jāiegūst arī bezskaidrās naudas emisijas tiesības.

Pašlaik krājaizdevu sabiedrības var papildināt finanšu sistēmu, aizstājot bankas tur, kur bankas savu darbību sašaurina. Pretēji bankām, krājaizdevu sabiedrības nevar savu kapitālu pārcelt uz citu valsti vai izvietot citās nozarēs; it īpaši teritoriālās KKS ir piesaistītas konkrētai teritorijai un tāpēc ir ieinteresētas problēmas risināt uz vietas. Pēdējās krīzes laikā mazāk cieta tās valstis, kurās ir labāk attīstīta KKS kustība – Īrija, Polija, Lietuva.

Tomēr krājaizdevu sabiedrības ar laiku var kļūt par bankām. Viens no šādiem piemēriem ir holandiešu kooperatīvā Rabobank, kas vēsturiski veidojusies kā atsevišķu krājaizdevu sabiedrību kopējā organizācija un pašlaik Global Finance to ierindo starp pasaules 50 drošākajām bankām. Šādas organizācijas izveide Latvijā ir arī Krājaizdevu Apvienības mērķis.

Vai krājaizdevu sabiedrību atbalsts ir Nacionālās Apvienības iniciatīva?

Citējot rakstu,

Šo Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK pārstāvja Imanta Parādnieka iniciatīvu finanšu eksperti gan vērtē kritiski, bet finansists Ģirts Rungainis pat dēvē par «ekonomisko analfabētismu» un «etnogrāfisko kapitālismu».

Te nu nāksies nedaudz palabot raksta autorus. Turpiniet lasīt →

Ē. Čodera uzstāšanās Kopienu ekonomikas forumā

Krājaizdevu Apvienības pārstāvji piedalījās Kopienu ekonomikas forumā, kas notika 2014. gada 24. janvārī NVO namā, Laimdotas ielā 42. Dalībnieki apsprieda dažādus jautājumus par vietējo kopienu sadarbības iespējām un apmainījās ar pieredzi par realizētiem projektiem.

Ļoti daudzi foruma dalībnieki nonāca pie slēdziena, ka ir vajadzīga alternatīva finanšu sistēma.

Krājaizdevu Apvienības pārstāvis, KKS “Allažu Saime” vadītājs Ē. Čoders uzstājās ar prezentāciju par sadarbības iespējām, kādas paver kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības jeb finanšu kooperatīvi, stāstīja par pozitīvo pieredzi.

Uzstāšanās video skatāms arī Krājaizdevu Apvienības Youtube kanālā.

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām

Ģirts Kronenbergs: Latvijas ekonomikas izaugsmei nepieciešama krājaizdevu sabiedrību attīstība

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām uzņēmējdarbības kreditēšanā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

“Naudas aprite ir viena no ekonomikas lielākajām problēmām. Kustība ir, taču tā ir nepietiekama,” norāda Kronbergs, uzsverot, ka krājaizdevu sabiedrības varētu būt risinājums, kā naudu noturēt Latvijā. “Banku akcionāri nedzīvo Latvijā, līdz ar to nav ieinteresēti tieši Latvijas ekonomikas attīstībā. Dzirdam, ka nauda tiek ieguldīta austrumu tirgos, taču peļņa no šiem darījumiem netiek Latvijas iedzīvotājiem, jo noguldītājiem bankās tiek maksāti fiksēti procenti, kas patlaban ir niecīgi.”

LTRK aicina uzņēmējus un iedzīvotājus iesaistīties krājaizdevu sabiedrībās, kas sākumā var darboties kā pašpalīdzības kases un aizvietot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, taču tām ir potenciāls izaugt par kaut ko lielāku un finansēt pat ražošanas iekārtu iegādi vai ēku būvniecību.

Kā piemēru Kronbergs minēja namu apsaimniekošanas biedrības, uz kuru bāzes šādas krājaizdevu sabiedrības iespējams veidot.

“Svarīgi piesaistīt uzticamu cilvēku, kurš vada šo procesu un izvērtē riskus,” sacīja Kronbergs. “Katrā darījumā ir riski un iespējas, taču šī ir iespēja paiet malā no klasiskajām lietām, un sākt domāt par to, ka ar savu naudu var strādāt mērķtiecīgāk.”

Viņš arī uzsvēra, ka krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, līdz ar to tās nevar nodarboties ar riskantiem darījumiem. Turklāt arī uz šiem aizdevumiem attiecas garantija 100 000 eiro apjomā, ko krājaizdevu sabiedrības bankrota gadījumā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.

Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā pausta gatavība atbalstīt Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās. Solīts izvērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību.

Pilnu interviju ar Ģirtu Kronbergu iespējams noklausīties vietnē soundcloud.com/rietumuradio, https://soundcloud.com/rietumuradio/bankas-ir-k-uvu-as-par-skaisti

Nekā personīga par krājaizdevu sabiedrībām

(mainīts un papildināts 2014. gada 27. janvārī 10:29)

2014. gada 26. janvārī TV3 19:00 pārraidīja “Nekā personīga” sižetu, kurā bija runa arī par krājaizdevu sabiedrībām un par Krājaizdevu Apvienību konkrēti (sākot no 34. minūtes). Tomēr atsevišķi jautājumi atainoti neprecīzi un pat sagrozīti, un tāpēc seko mūsu komentārs.

Vai krājaizdevu sabiedrības ir noslēgti klubi? Krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir finanšu kooperatīvi, kur biedrus vieno kāda pazīme (teritorija, darbs vai organizācija). Pēc teritoriālā principa veidotā krājaizdevu sabiedrībā par biedru var kļūt ikviens šīs teritorijas iedzīvotājs. Noguldījumus līdz 100 000 EUR apdrošina Noguldījumu Garantijas fonds. KKS un banku uzraudzību veic FKTK, un tāpat kā bankas KKS veic apdrošināšanas iemaksas Noguldījumu Garantiju fondā.

Krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus drīkst sniegt tikai saviem biedriem.

Sižetā tiek kļūdaini apgalvots, ka plānots kreditēt arī personas, kas nav krājaizdevu sabiedrības biedri.

Kopēja jumta organizācija krājaizdevu sabiedrībām nevar radīt papildus riskus, jo tāda paralēli FKTK veiktu papildus uzraudzību un veidotu papildus apdrošināšanas uzkrājumus. Lietuvas piemērs to apstiprina, kaut gan no sižeta ir saprotams pavisam pretējais. Lietuvā ir bankrotējušas četras krājaizdevu sabiedrības, taču starp tām tikai viena darbojās kopējā jumta organizācijā. Jumta organizācija no saviem resursiem sedz biedru problēmas. Sižetā attēlotās Latvijas Bankas bažas par krājaizdevu sabiedrību bankrota riskiem ir balstītas uz kļūdainu izpratni par Lietuvas situāciju. Noguldījumu Garantijas fondu Lietuvā, tāpat kā Latvijā, pēc Krājbankas bankrota iztukšoja bankas un atsevišķi strādājošās kredītsabiedrības.

Kopējā jumta organizācijai ir vajadzīga, lai no krājaizdevu sabiedrību iemaksām veidotu savu, atsevišķu noguldījumu garantiju fondu, kurš problēmu gadījumā zaudējumus segtu vispirms, un tikai pēc tam vērstos pie Noguldījumu Garantiju fonda. Tas ir, pirmās ar savu naudu atbildētu pašas krājaizdevu sabiedrības, tām būtu lielāka motivācija savstarpējai kontrolei.

Jāprecizē arī Elmāra Zakuļa apgalvojums, ka noguldījumus garantē nodokļu maksātāji. Proti, noguldījumu garantiju fondā lauvas tiesu veido banku un krājaizdevu sabiedrību iemaksas. Nodokļu maksātāju nauda no valsts budžeta var tikt ņemta tikai tad, ja garantiju fondā līdzekļu vairs nebūtu. Ja krājaizdevu sabiedrībām būtu pašām savs noguldījumu garantiju fonds, bankas un nodokļu maksātāji nestu mazāku līdzatbildību par iespējamiem zaudējumiem.

Nav plānots, ka Attīstības Finanšu institūcija (AFI) kontrolēs KKS, bet ir doma, ka AFI nodrošinās papildus uzraudzību, konsultācijas un tehnisko atbalstu.

Visbeidzot, sižetā Laimdotai Straujumai ir pilnīga taisnība – nekādas bankas neviens netaisās veidot, pretējais ir žurnālistu interpretācija.

Krājaizdevu sabiedrības nav jauns nebanku kreditēšanas veids, kā to apgalvo Apollo.lv portāls, bet jau vismaz 180 gadus sena kooperācijas forma ar senām tradīcijām arī Latvijā. Nezināšana par šo jautājumu ir viens no atstātajiem Padomju mantojumiem.

Ko tad īsti cenšas panākt Krājaizdevu Apvienība?

Pēdējā laikā mēdijos izplatās ziņas par Krājaizdevu Apvienības darbību, tomēr nereti vērojama zināma nesapratne par organizācijas mērķiem. Tāpēc der piebilst dažus vārdus.

Krājaizdevu Apvienības mērķis ir panākt spēcīgas jumta organizācijas izveidi visām Latvijas krājaizdevu sabiedrībām.

Kāpēc šāda organizācija ir nepieciešama, kādas problēmas tā risinātu?

1. Pašlaik Latvijas ekonomikā dominē dažas lielas ārvalstu bankas. Visiem ir zināms, ka bankas ir privātas firmas, kuru galvenais pastāvēšanas iemesls ir peļņa. Latvijas iedzīvotāju pensiju fondi, ko tās apsaimnieko, tiek ieguldīti starptautiskos finanšu tirgos, kuriem ar Latviju ir visai mazs sakars. Tāpat notiek ar dažādiem depozītiem. Mūsu nauda netiek investēta Latvijā, bet piedalās mums nezināmos darījumos ar mums nekontrolējamiem riskiem.

Krājaizdevu sabiedrības veido cilvēki, kurus vieno kāda interešu vai dzīvesvietas kopība. Katrā sabiedrībā vienam loceklim ir viena balss. Tādējādi cilvēki paši izlemj par to, kam un uz kādiem nosacījumiem aizdot naudu, panākot investīciju piesaisti vietēji vai vismaz Latvijā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka krājaizdevu sabiedrības nemaz nedrīkst ieguldīt naudu ārpus valsts. Kopējs lēmums, ko pieņem vietējos apstākļus pārzinoši cilvēki, daudz labāk nodrošina ieguldīšanu drošos un pašiem vajadzīgos projektos.

2. Krājaizdevu sabiedrību finanšu resursi ir ierobežoti, jo tās atšķirībā no bankām nevar tik brīvi rīkoties ar naudu. No resursu trūkuma īpaši cieš nelielās un jaundibinātās krājaizdevu sabiedrības. Šo problēmu var novērst ar jumta organizācijas palīdzību, kas koordinē savstarpējas aizdošanas operācijas starp atsevišķām sabiedrībām, izlīdzinot sezonālās un tirgus svārstības.

3. Jumta organizācija varētu piesaistīt lielos finanšu resursus, kas ir Eiropas Savienības attīstības programmās ir paredzēti nebanku sektoram. Latvijai ne vienu reizi vien šī nauda ir gājusi garām vai nonākusi dažādās komercbankās tikai tāpēc, ka nebanku kreditēšanas sektors nav attīstīts – nav kam šo naudu iedot. Līdzīgā veidā varētu piesaistīt līdzekļus no valsts un pašvaldībām, aizņemoties un investējot vietējā ekonomikā.

4. Jumta organizācija organizētu iekšējo kontroli. Kopējie resursi dod iespēju algot labus speciālistus – grāmatvežus, auditorus, investīciju konsultantus, ko katra atsevišķa krājaizdevu sabiedrība pašlaik nevar atļauties, ja vien nav no lielākajām. Šādu speciālistu slēdziens būtu pieejams pēc katras sabiedrības pieprasījuma, vienlaikus atstājot lēmumu pieņemšanu pašu krājaizdevu sabiedrību rokās – speciālisti tikai rekomendē.

Šāda veida kontrole pašlaik darbojas Lietuvas krājaizdevu sabiedrību jumta organizācijā, un no 63 tajā ietilpstošām biedrībām bankrotējusi viena, taču no 14 krājaizdevu sabiedrībām, kas darbojas neatkarīgi, pēdējā gada laikā bankrotējušas ir trīs.

5. Jumta organizācija no atsevišķu krājaizdevu sabiedrību – jumta organizācijas biedru iemaksām veidotu kopēju stabilitātes fondu dažādiem neparedzētiem gadījumiem, tajā skaitā zaudējumu segšanai bankrotu gadījumos. Tādējādi veidojas ļoti spēcīga motivācija savstarpējai kontrolei, jo kādas sabiedrības bankrota gadījumā daļu no līdzekļiem zaudē visi. Samazinās dažādi darbības riski.

6. Jumta organizācija var koordinēt infrastruktūras projektus, kuri veicinātu visu krājaizdevu sabiedrību darbību. Pie šādiem projektiem pieder programmatūras nodrošinājums, kas atbilst vietējai likumdošanai, un tālākā perspektīvā – norēķinu punktu un bankomātu tīkls. Šādi tīkli un krājaizdevu sabiedrībām piederoši bankomāti jau darbojas Lietuvā un Polijā. Arī Latvijā šādi varētu uzlabot finanšu pakalpojumu pieejamību lauku rajonos, no kuriem aiziet banku filiāles.

7. Bankas ļoti nelabprāt izsniedz nelielus kredītus mazajiem uzņēmējiem un ja izsniedz, tad ar augstiem procentiem un vienmēr pret pamatīgu ķīlu. Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktas cilvēku kopības pārstāvji, kas ir daudz labāk informēti par vietējiem cilvēkiem un biznesa apstākļiem, kā arī neprasa samaksu par saviem lēmumiem.

Atšķirībā no bankām, krājaizdevu sabiedrībām nav izmaksu akcionāru peļņai, tādējādi tās spēj sacensties ar bankām, piedāvājot konkurētspējīgus noguldījumu procentus. Taču tas iespējams tikai tad, ja administrācijas izmaksas (programmatūra, grāmatvedība, audits) veido salīdzinoši nelielu daļu no apgrozījuma. Ja jaundibinātā krājaizdevu sabiedrība savas darbības sākumā var saņemt lētus kredītus un citu palīdzību caur jumta organizāciju, rentabla darbība un noguldītājiem pieņemami procenti iespējami jau no darbības sākuma. Jau pašlaik daudzās krājaizdevu sabiedrībās par noguldījumiem var saņemt 3 un vairāk procentus, kamēr bankas maksā apmēram vienu.

Straujumas valdības deklarācijā iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām

Topošās Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijā ir iekļauts arī tiešs un nepārprotams atbalsts krājaizdevu sabiedrību un nacionālās finanšu sistēmas izveidei. Lai arī šie pagaidām ir tikai vārdi, tomēr tas ir nozīmīgs Krājaizdevu Apvienības panākums un pamats turpmākas sadarbības attīstīšanai finanšu jomā.

Pilnu valdības deklarācijas tekstu var lasīt TvNet.lv un Delfi.lv, šeit citēsim tikai 63. pantu, kurā pausts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām:

63. Atbalstīsim Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās (KKS). Izvērtēsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas (AFI) palīdzību.

Ēriks Čoders: Lai Latvijā nebūtu “caurās cepures” ekonomika

Avots: Rīgas apriņķa avīze, 31.oktobris. http://www.aprinkis.lv/ekonomika/finanses/item/13788-eriks-coders-lai-latvij

Krājaizdevu apvienības valdes loceklis Ēriks Čoders uzskata, ka tieši krājaizdevu sabiedrības ir tas instruments, ar kura palīdzību apturēt naudas aizplūšanu no Latvijas.

“Sākšu ar pasaku par ganu zēnu un velnu. Ganu zēns ar velnu saderēja. Velns solīja, ka viņš piebērs pilnu ganu zēna cepuri ar naudu un tad iegūs tā dvēseli, bet ja nē, zēns iegūs visu pasauli. Velns skraidīja pa visu pasauli, nesa zeltu un bēra cepurē, bet cepure bija caura un viņš to nepiebēra.

Ja mēs paskatāmies uz šodienas Latvijas ekonomiku, tad to droši var saukt par “caurās cepures” ekonomiku. Tiek minētas iespaidīgas summas, kas Latvijas ekonomikā ienākušas ar uzturēšanās atļaujām, cik cepurē daudz iebērts. Taču, kad mēs paskatāmies statistiku, cik tai “cepurē” ir palicis, tad izrādās, ka tieši otrādi – kolīdz naudas plūsma it kā pieauga, tā nauda, kas aizplūst no Latvijas, palielinājās vēl straujāk. Reālā ekonomikā nauda neieiet. Un neieiet viena iemesla dēļ. Tādēļ, ka mums nav finanšu sistēmas ar robežām.

Zem tās ganiņa cepures šodien stāv otra cepure – tā ir skandināvu banku cepure vai nekustamo īpašumu tirdzniecības firmu cepure, bet tā nav ganiņa cepure, tā nav mūsu valsts sabiedrības cepure. Viņa ir tukša un paliek arvien tukšāka. Lai panāktu, ka nauda paliek Latvijā, tad vai nu cepurei ir tomēr jābūt ar dibenu, vai arī lai tā cepure ir virs bedres kā ganiņam, kas pieder viņam pašam.

Lai to panāktu, mums ir jāizveido finanšu sistēma, kuras pamatā ir kooperācija un kur ir noteiktas barjeras naudas aizplūšanai. Amerikā, Kanādā un citās attīstījās valstīs nav iespējams tā kā Latvijā, ka naudu ieskaita un tūlīt pat aizskaita tālāk. Priekšā ir ļoti spēcīgas barjeras, kas aizstāv vietējo tirgu, vietējo sabiedrību.

Taču mēs esam pilnīgi atvērti, bez jebkādas aizsardzības. Pārdodot banku “Citadele“, vairs nebūs nozīmes, cik mums ir noguldījumi, cik mums ir investīcijas, viņas būs tikai līdz tam brīdim, kamēr te varēs gūt lielāku peļņu nekā citur. Lai gūtu šeit lielāku peļņu nekā citur, mums ir jābūt mazākām algām, sliktākiem dzīves nosacījumiem, tikai šādā gadījumā šeit plūdīs nauda. Pietiek mums gribēt dzīvot mazliet labāk, nauda no mums aizbēgs. Lai tā nenotiktu, ir jābūt robežām, kas šo naudu notur valstī, reģionos.

Viens no 200 gadus pasaulē pārbaudītiem mehānismiem ir finanšu kooperācija jeb krājaizdevu sabiedrības. Vietējā sabiedrība izveido finanšu institūciju, kur viņi iegulda savu naudu. Ar šīs finanšu institūcijas palīdzību viņi meklē arī naudu no malas un kļūst par šīs piesaistītās naudas noteicējiem. Tieši viņi nosaka, vai šai naudai ir laiks iet prom no teritorijas, vai tai ir jāpaliek. Tas arī ir Īrijas atkopšanās cēlonis, tas ir arī iemesls, kādēļ Anglijā krīzes laikā četrkāršojās kooperatīvu īpatsvars finanšu sektorā. Tieši tāpēc, ka viņi būvēja robežas jeb barjeras, lai nauda neplūstu prom.

Es pat domāju, ka tādā veidā, pat nepiesaistot naudu, var panākt, ka naudas daudzums palielinās, jo, ja mēs strādājam, mēs radām vērtību, ja mēs neļaujam šai vērtībai aizplūst, mēs kļūstam arvien bagātāki. Un gluži otrādi, ja nav šīs robežas, mēs varam strādāt, cik gribam, kāds vienmēr paņems vairāk, nekā varam paturēt. Mūsu darbs pārvērtīsies bezcerīgā skrējienā pakaļ ātri braucošam vilcienam.

Latvijai jau ir pieredze kooperatīvu finanšu sistēmas veidošanā ar senu vēsturi. Cara laikā, kad latvieši ieguva brīvību no dzimtbūšanas, viņi bija pilnīgi bez īpašumiem, viņiem nebija ķīlu, ko dot bankām. Gandrīz visi bija spiesti sākt no nulles, un loģiski viņiem bija nepieciešams kaut kāds starta kapitāls, un vienīgais reālais veids, kā to iegūt, bija ar nelielām naudām mesties kopā, viens ir pirmais, kas nostājas uz kājām, viņš palīdz nākamajam utt. Tas ir iespējams tikai tad, ja nopelnītā nauda paliek pašu rīcībā.

Tāpat to ļoti labi izmantoja arī starpkaru Latvijas periodā. Valsts ļoti brīvi deva naudu finanšu kooperatīviem, tāpēc arī tie izveidojās Latvijā vairāk nekā 600. Gandrīz katrā pagastā tādi bija. Un tad nebija tā, kā tagad, ka tikai vienā vai divās vietās attīstās ekonomika uz visas valsts rēķina. Tad visa valsts attīstījās. Un tieši pateicoties šai sistēmai, kas ļāva naudu novirzīt konkrētā teritorijā, jo bija robeža, kas neļāva šai naudai aizplūst.

Šodien ir ļoti daudz programmu, daudz prezentāciju un pētījumu, cik daudz naudas ir ieguldīts Latgales atbalstam un citu reģionu atbalstam, bet tāds īsts pētījums, cik no šīs ieguldītās naudas paliek tur, nav, ja šādu pētījumu paveiktu, parādītos ļoti bēdīgs skats, ka nauda, kas ieguldīta Latgalē, ātri pa dažādiem ceļiem aizplūst atpakaļ uz Rīgu. Un diemžēl ar cilvēkiem kopā.

Lai to apturētu, jāveido robeža. Un robežas var izveidot šādi finanšu kooperatīvi, kuriem ir jāapvienojas, jo skaidrs, ka šodien Latgalē savākt tik daudz līdzekļus, lai paši saviem spēkiem viņi paceltu Latgali, nav iespējams. Tur, kur ekonomika ir atpalikusi, tur ir lieli riski ieguldīt naudu, bet tur ir arī liela iespēja nopelnīt. Jo riskos ir liela peļņas iespēja. Ja šādu sistēmu mēs izveidojam pa visu valsti, mēs varam panākt, ka no tām teritorijām, kur nauda šobrīd ir lieka, tā tiek novirzīta tām teritorijām, kur ir vairāk vajadzīga. Īriem, pateicoties finanšu kooperatīviem, izdevās apturēt iedzīvotāju bēgšanu no valsts.

Arī mums ir izdevies pierādīt, ka tas ir iespējams. Manis pārstāvētā Allažu Saime, kas ir šobrīd lielākā krājaizdevu sabiedrību ārpus Rīgas, 2008. gadā pierādīja efektivitāti šādai krājaizdevu sabiedrību sistēmai. Kad Latvijā dēļ krīzes sākās otrais emigrācijas vilnis un cilvēki sāka braukt prom, Siguldas novada Allažu pagastā bija pretēja tendence. Mums pēkšņi strauji palielinājās iedzīvotāju skaits. Tas notika tāpēc, ka mēs bijām tas salmiņš, pie kura glābās slīcēji – finanšu problēmās nokļuvušie cilvēki. Mēs nebijām tāds kuģis, kāds ir krājaizdevu sabiedrības Īrijā, Anglijā, Vācijā vai Polijā, mēs neesam arī tāda laiva, kā Lietuvā, mēs bijām tikai salmiņš, bet pie viņa ķērās desmitiem ģimeņu, un tas salmiņš bija tas, kas ļāva neaizbraukt.

Mums bija divi milzīgi kredītu pieaugumi. Uzņēmēji nāca pēc kredītiem, jo krīzes laikā viņiem strauji kritās apgrozījums, bet, tā kā viņiem jau bija kredīti bankās, bankas prasīja papildu ķīlas un nodrošinājumus, bet šādu iespēju uzņēmējiem nebija. Viņiem draudēja atņemt ražošanas iekārtas, tad viņi būtu spiesti pārtraukt ražošanu, atlaist cilvēkus. Mēs bijām vienīgie, kas bija gatavi šīs iekārtas ļaut pārkreditēt, lai viņi ražošanu neslēdz.

Otra grupa bija cilvēki, kas bija zaudējuši darbu, un jaunu darbu varēja atrast diezgan patālu no mājām. Mums palielinājās pieprasījums pēc mašīnām. Cilvēki ņēma mašīnas, lai varētu aizbraukt strādāt.

Mēs rēķinām, ka aptuveni 70 ģimenēm šādā veidā palīdzējām palikt Latvijā. Ja šāda krājaizdevu sabiedrību sistēma būtu visā valstī, tad mēs varētu reizināt šīs 70 ģimenes ar simts. Tās būtu ģimenes, kas droši paliktu Latvijā. Tādēļ ir svarīgi izvērst finanšu kooperatīvu kustību visā Latvijā un, lai šī sistēma darbotos efektīgāk, būvēt otrā līmeņa kooperatīvu, kurā apvienotos mazie reģionu kooperatīvi, lai palīdzētu viens otram un kopā spētu paveikt lielākus projektus. Taču, lai to izdarītu, ir jāmaina likums.

Ja mēs vēlamies būt saimnieki paši savā zemē, tas ir nekavējoties jādara, lai nauda un cilvēki pārtrauktu aizplūst no Latvijas. “