2015.gada 6. maijā raidījumā Krustpunktā (Latvijas Radio 1, 12:30), kas bija veltīts “ātro kredītu” jautājumam Latvijā, Ekonomikas Ministrijas parlamentārais sekretārs E. Putra aicināja grozīt Krājaizdevu sabiedrību likumu, lai būtu iespējams paaugstināt KS kapacitāti un nodrošināt reģionu iedzīvotājiem alternatīvu “ātrajiem kredītiem”.
Raidījumu var noklausīties LR1 arhīvā:
http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/stingraks-regulejums-nebanku-kreditu-jomai-vajadzigs-bet-atsevis.a51796/
Avots: FKTK 29. aprīļa paziņojums presei
Rīgā, 29.04.2015
Informācija plašsaziņas līdzekļiem
Tiks izsniegta licence “Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrībai”
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien pieņēma lēmumu izsniegt licenci jaundibinātajai kooperatīvajai krājaizdevu sabiedrībai (KKS) – “Latvijas lauksaimnieku krājaizdevu sabiedrībai”.
Jaunā KKS tiek veidota pēc nodarbinātības principa ar mērķi apvienot esošās Latvijas lauksaimnieku biedrības biedrus. Par tās valdes priekšsēdētāju ir apstiprināta Irina Pilvere, savukārt par valdes priekšsēdētāja vietnieku Andris Štamers un valdes locekli Ivars Keviešens.
Šobrīd Latvijā darbojas 32 licencētas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Pēc FKTK datiem biedriem izsniegto kredītu atlikums 2014. gada 4. ceturkšņa laikā nedaudz samazinājās (par 0.5%) un decembra beigās sasniedza 16.2 milj. eiro, tomēr gada laikā kopumā kredītportfeļa atlikums saglabāja izaugsmi (par 1.9% jeb par 301 tūkst. eiro). Lielākais sabiedrību piesaistīto līdzekļu avots ir biedru noguldījumi – to atlikums kopš 2014. gada sākuma audzis par 8.1% jeb par 1.2 milj. eiro, pērnā gada beigās sasniedzot 16.5 milj. eiro.
Turpmākai informācijai:
Elīna Avotiņa
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālr. 67774860, 27435292,
elina.avotina@fktk.lv
Latvijā jau ilgāku laiku ir izvērsusies diskusija par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā, it īpaši par tiesībām krājaizdevu sabiedrībām kreditēt komersantus. Lietuvas pieredze finanšu kooperācijas attīstībā tiek locīta visādos iespējamos variantos, gan pozitīvā aspektā, gan negatīvā. Lai gūtu informāciju no pirmavotiem, Krājaizdevu apvienība 2015. gada 25. martā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvu.
Deviņi brauciena dalībnieki pārstāvēja gan strādājošas Latvijas krājaizdevu sabiedrības, gan dibināšanas procesā esošas grupas. Ar pieredzi dalījās Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrību savienības (LCKS) (Lietuvos centrinė kredito unija, www.lku.lt) vadītājs Fortunatas Dirgincius un Lietuvas vienas no lielākajām krājaizdevu sabiedrībām, Kauņas Akademinė kredito unija (www.aku.lt) vadītāja Gitana Jaseniene.
F. Dirgincius mūs laipni uzņēma LCKS centrālajā birojā Kauņā. Svarīgākie apspriežamie jautājumi – LCKS loma un uzdevumi, juridisko personu kreditēšana, krīzes mācības un risinājumi.
Lietuvā ir 74 krājaizdevu sabiedrības un 123 norēķinu kases. Turpiniet lasīt
Pārpublicēts no Lauku Avīzes, 2015. g. 7. aprīlī, http://www.la.lv/valdis-kalnozols-ko-varam-darit-sava-laba-lai-nelautu-bankam-sevi-pazemot/
Dodiet man iespēju drukāt un rīkoties ar valsts naudu, un man būs mazsvarīgi, kas valstī izsludina likumus,
19. gadsimta sākumā teicis Rotšildu dinastijas pamatlicējs Maijers Amšels Rotšilds.
Latvijā vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju bijuši spiesti pamest mājas, ģimenes, tuviniekus, lai pelnītu naudu ārzemēs. Liela daļa šo cilvēku bijuši spiesti doties projām tikai tāpēc, ka nav spējuši atdot Latvijā bankās paņemtos kredītus. Atsaucoties uz Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, 2014. gadā rezidenti un nerezidenti Latvijas bankās kopumā ir ieguldījuši vairāk nekā 22 miljardus eiro, savukārt bankas kredītos izsniegušas mazāk nekā 15 miljardus eiro. Kur palika vairāk nekā pieci miljardi eiro? Aizplūda citu valstu ekonomikas attīstīšanai?
Saucot lietas īstajos vārdos, banku biznesa stratēģija ir augļošana. Savulaik Saeimā tika izvirzīts priekšlikums iekļaut Satversmē, ka Latvijā pamatvērtības ir kristīgās vērtības. Bībelē, tāpat arī Korānā, ir skaidri un gaiši pateikts, ka augļošana ir grēks, un ir jārīkojas, lai to novērstu, nevis veicinātu.
Runājot par ekonomiski lietderīgu un humānu saimniekošanu, manuprāt, lielisks piemērs ir musulmaņu radītās Šariata bankas (http://www.shariabanking.com/). Tās izsniedz aizdevumu nevis pret ķīlu, bet, ieguldot līdzekļus aizdevēja projektā vai biznesā. Šādā veidā banka, ir ieinteresēta sekot līdzi un rīkoties, lai projekts attīstītos un pelnītu, nevis vienkārši izģērbt aizdevuma saņēmēju pliku. Turpiniet lasīt
Latvijā krājaizdevu sabiedrību attīstību kavē likumi, kas liedz tām apvienoties, aģentūrai BNS pastāstīja Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis.
Viņš norādīja, ka 2014.gadā licenci zaudēja trīs kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības un pamatproblēmas izriet no Latvijas likumu īpatnībām, kas liedz krājaizdevu sabiedrībām apvienoties, lai veidotu kopēju komersantu.
Kamēr citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs darbojas kooperācijas pamatprincipi, kad vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums ir visu sabiedrību kopīgs ieguvums, Latvijā katrai krājaizdevu sabiedrībai jāspēj savas problēmas risināt individuāli un bieži darbojas kooperācijas idejai pretējs princips, jo vienas krājaizdevu sabiedrības ieguvums rada zaudējumus citām sabiedrībām.
Viņš atzīmēja, ka tādējādi Latvijā ir izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri.
Latvijā izveidojies unikāls kooperācijas modelis, par kuru bieži jādzird citu ES dalībvalstu pārstāvju zobgalīgi komentāri, jo paralēli darbojas krājaizdevu sabiedrības kā no 19.gadsimta, jo tām nav pat datora, ir krājaizdevu sabiedrības no 20.gadsimta ar datoru, bet bez atbilstoša programmnodrošinājuma, kur aprēķini tiek veikti “Excel” vai uz papīra lapām, un ir sabiedrības, kas gandrīz sasniegušas 21.gadsimtu, jo spējušas ieviest internetbanku un SWIFT.
Nevienlīdzīga reģionu attīstība ir problēma visas ES līmenī; ne tikai Latvijā cilvēki bēg no laukiem un pārceļas uz pilsētām vai ES attīstītākajām valstīm. No šīs problēmas cieš visa Austrumeiropa un daļēji Dienvideiropa. Ekonomiski vājāko reģionu uzlabošana ir viens no galvenajiem ES uzdevumiem.
Lai sasniegtu stratēģijas ES 2020 mērķus, uzlabotu Eiropas Savienības, atsevišķu tās dalībvalstu un to reģionu izaugsmi un konkurētspēju, nodarbinātību un līdzsvarotu darbaspēka mobilitāti, konverģences veicināšanai starp mazāk attīstītām un vairāk attīstītām ES valstīm un reģioniem piešķirama augstākā prioritāte Eiropas iestāžu un nacionālo valdību politiskajā dienas kārtībā. Lai sekmētu konverģenci starp mazāk attīstītām un vairāk attīstītām ES valstīm un reģioniem, nepieciešams risināt turpmāk minētos uzdevumus.
…
6. … Aicinām pašvaldības meklēt iespējas veicināt finanšu pieejamību uzņēmumiem, veidojot grantu un biznesa uzsācēju atbalsta programmas, biznesa inkubatorus un tehnoloģiju pārneses centrus, publiskās – privātās partnerības, krājaizdevu sabiedrības un sekmējot uzņēmēju kooperāciju.
Avots: starptautiskā konference “Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai”, 2015. g. 11. – 12. februāris, dokuments “Rīcībpolitikas stratēģijas rekomendācijas“, publicēts LDDK mājaslapā (PDF, 2 lpp).
Saskaņā ar valdes lēmumu, tiek sasaukta mūsu biedrības biedru sapulce.
Laiks: 2015. gada 20. marts, plkst. 13:00
Vieta: Zemkopības ministrija, Republikas laukums 2, III stāvs, 315. telpa
Darba kārtībā:
Biedru sapulcē ar balsstiesībām piedalās tikai tie KAA biedri, kas ir pārreģistrējušies saskaņā ar jaunajiem statūtiem.
Ar cieņu,
Inesis Feiferis, Krājaizdevu apvienības valdes priekšsēdētājs
17. februārī plkst. 10:30, televīzijas kanālā Rīga TV24 intervija ar Ēriku Čoderu un Inesi Feiferi par krājaizdevu sabiedrībām un citām aktualitātēm banku sektorā.
Šī gada 4.februārī Zaļās partijas Ekonomikas padome rīkoja semināru – lekciju par tēmu “Nacionāla finanšu sistēma Latvijā. Vai tas iespējams eirozonā?”
Semināru vadīja Inesis Feiferis, kurš pastāstīja par krājaizdevu sabiedrību lomu dažādās Eiropas Savienības valstīs un Latvijas Nacionālās finanšu sistēmas izveides iespējām, atrodoties eirozonā. Pārrunāti tika pasākumi, kurus būtu jāveic, lai valdība sniegtu nepieciešamo atbalstu krājaizdevu sabiedrību kustības attīstībai, it īpaši ņemot vērā L. Straujumas valdības deklarācijā (http://www.pkc.gov.lv/images/LS_MK_deklaracija.pdf, 3. lpp) pausto:
10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību, tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.
Zaļās partijas Ekonomikas padome izteica savu atbalstu seminārā paustajām idejām, kas saskan ar tās darbības programmu.
Lasīt par šo notikumu Zaļās Partijas lapā.
Kooperācijas principu ievērošanas pozitīvais efekts krīzes laikā jo īpaši spilgti ir redzams Eiropas Savienības (ES) banku sektorā. Neviena kooperatīvā banka ES vēl nav bankrotējusi. Kooperatīvās bankas ir sekmīgi izturējušas finanšu krīzi, piesaistītas vienai teritorijai, koncentrējas uz kooperatīva biedru interesēm un veicina sadarbību,
uz ieguvumiem norāda I. Feiferis.
2014. gada 11. decembrī notika biedrības sapulce, kurā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi, kas ietekmēs biedrības turpmāko darbību:
1. Tika nolemts, ka par biedrības biedriem varēs būt arī juridiskās personas, proti – krājaizdevu sabiedrības. Pirmās piecas jau iestājušās (skat. biedru sarakstu). Atbilstošas izmainīti statūti.
2. Ir mainījies valdes sastāvs. Jaunās valdes locekļi: Inesis Feiferis (priekšsēdētājs), Ēriks Čoders, Ludmila Tjujuševa, Arnis Lemešonoks, Pēteris Mārtiņsons. Revīzijas komisija: Pauls Irbins.
3. Katram biedram, kas ir privātpersona, jābūt par dalībnieku kādā no krājaizdevu sabiedrībām, lai praktiski iepazītos ar krājaizdevu sabiedrību darbu. Daļa biedru ir pilnīgi pasīvi un nekā nepiedalās biedrības darbā, tādēļ līdz 1. martam notiks biedru pārreģistrācija, informējot valdi par savu vēlēšanos arī turpmāk darboties biedrībā un par to, kurā krājaizdevu biedrībā tie iestājušies.
Krājaizdevu Apvienība 