Krājaizdevu sabiedrības – alternatīvs finanšu instruments pašvaldībās

Avots: http://laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/raksti/krajaizdevu-sabiedribas-alternativs-finansu-instruments-pasvaldibas

Rēzeknē 2014. gada 4. decembrī notika konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis savā prezentācijā atspoguļoja tos iemeslus, kas pēc uzņēmēju viedokļa un pieredzes kavē uzņēmējdarbības attīstību laukos (reģionos). Par galveno kavēkli darbības uzsākšanai uzņēmēji min kredītresursu nepietiekamu pieejamību, bet darbības paplašināšanu lauku teritorijās visbūtiskāk kavē speciālistu un kredītresursu trūkums. Siguldas novada pieredze liecina, ka abu šo uzņēmējdarbības attīstību kavējošo faktoru mazināšanā būtisku ieguldījumu var dot pašvaldības, sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrībām.

LLKC šo sadarbību varētu stiprināt, piedāvājot apmācības uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī, veicinot pozitīvās pieredzes pārņemšanu.

Konferencē savā pieredzē dalījās Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers un Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. Turpiniet lasīt →

Siguldas novads kā labs piemērs sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrību

Pārpublicēts no Sigulda.lv, http://www.sigulda.lv/public/lat/jaunumi/9993/

Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas lauku tīklu organizēja izglītojošu semināru Rēzeknē, lai Latgales reģiona pašvaldības un uzņēmējus iepazīstinātu ar Siguldas novada pieredzi, kā pašvaldība sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrību, spēj aktivizēt novada iedzīvotājus vietējo finanšu resursu apgrozībai novadā.

Sadarbojoties iespējams rast finansējumu gan sociālo jautājumu risināšanai, gan nodrošināt līdzfinansējumu dažādiem attīstības projektiem, un tās ir papildu darbavietas, papildu ienākumi iedzīvotājiem un pašvaldībai.

Rēzeknes seminārā ar pieredzi dalījās Siguldas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers un Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. Pēc konferences Lauku tīkla vadība izteica gatavību finansiāli atbalstīt Siguldas novada pieredzes apgūšanu citos Latvijas novados. Arī vairāku Latgales pašvaldību pārstāvji pauda vēlmi vairāk iepazīties ar Siguldas novada pieredzi.

———– Pārpublikācijas beigas  —————

Zemāk saites uz konferencei sagatavoto “Allažu Saimes” prezentāciju:

Prezentācija Microsoft PowerPoint (PPT) formātā

Prezentācija Adobe Portable Document (PDF) formātā

 

Atkārtota biedrības kopsapulce 2014. gada 11. decembrī

Šodien, 2014. gada 27. novembrī notika kārtējā biedrības kopsapulce. Sapulce nebija lemttiesīga, jo nebija kvoruma (ieradās 13 biedri).

Tādēļ atkārtotā sapulce notiks 11. decembrī, Zemkopības Ministrijā, plkst. 13.00, 315. telpā. Kvorums vairs nav obligāti nepieciešams.

Darba kārtība, saskaņā ar likumu, saglabājas iepriekšējā:

  1. Valdes un revīzijas komisijas pārvēlēšanas.
  2. Līdzšinējās darbības izvērtējums.
  3. Diskusijas par tālāko darbības modeli saistībā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām un prasībām. Iespējamā biedrības pārveidošana par krājaizdevu sabiedrību biedru pārstāvētu organizāciju.
  4. Jaunu locekļu uzņemšana.

Krājaizdevu Apvienības valde

Biedrības kopsapulce 2014. gada 27. novembrī

Šī gada 27. novembrī paredzēta kārtējā biedrības kopsapulce.

Kopsapulce notiks Zemkopības Ministrijā, 315. telpā, no 13.00 līdz 15.00.

Darba kārtība:

  1. Valdes un revīzijas komisijas pārvēlēšanas.
  2. Līdzšinējās darbības izvērtējums.
  3. Diskusijas par tālāko darbības modeli saistībā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām un prasībām. Iespējamā biedrības pārveidošana par krājaizdevu sabiedrību biedru pārstāvētu organizāciju.
  4. Jaunu locekļu uzņemšana.

Konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”

Konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās” notiks 10:00 2014. gada 4. decembrī Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknes novada pašvaldības lielajā zālē.

Mērķis

Sekmēt Latgales iedzīvotāju, uzņēmēju un pašvaldību apvienošanos kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk cilvēku dzīvesvietām.

Pamatojums

Kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības (KKS) ir pārbaudīta un pasaulē izplatīta kooperācijas forma, ko apliecina arī pirmskara Latvijas vēsture. Atsevišķu valstu reģionos šādi finanšu kooperatīvi nodrošina 20-60% no finanšu operācijām. Pasaules Banka atzīst, ka KKS galvenā loma ir mazo un mikrouzņēmēju apkalpošanā, nodrošinot depozītu izvietošanu, aizdevumus un norēķinu pakalpojumus. KKS kā vietējā teritorijā strādājoša institūcija labāk izprot vietējo specifiku un vajadzības. Tā ir alternatīva kredītiestādēm, jo īpaši lauku reģionos, kur finanšu kooperatīvi bieži vien ir vienīgie finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas iedzīvotājiem ir sasniedzami. Latgales reģionā krājaizdevu sabiedrību pārstāvniecība ir viszemākā Latvijā. Tieši tāpēc šajā gadā konference tiek rīkota Latgalē, lai tādā veidā sekmētu pašvaldību, uzņēmēju un iedzīvotāju aktivizēšanos krājaizdevu kustībā.

Adresāti

Pašvaldību vadība, par uzņēmējdarbības veicināšanu atbildīgās amatpersonas un darbinieki, uzņēmēji, zemnieki, VRG vadība, uzņēmējdarbības un lauku attīstības konsultanti, citas personas, ka ieinteresētas Latgales attīstībā.

Tēmas un runātāji

  • Latvijas pieredze: Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” piemērs. Jānis Zilvers, Siguldas novada domes priekšsēdētaja vietnieks, Ēriks Čoders, KKS „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs
  • Eiropas valstu pieredze. Inesis Feiferis, bijušais Hipotēku un Zemes bankas vadītājs, Leo Padazakos, uzņēmējs, vietējā finansējuma platformas Lokal Capital dibinātājs (Zviedrija)
  • Atbalsta instrumenti krājaizdevu sabiedrību izveidei un attīstībai. Pauls Irbins, uzņēmējs, biedrības „Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs” valdes loceklis

Konferenci finansē: Zemkopības ministrija, Valsts Lauku tīkls.

—–

Notikušās konferences plašāks apraksts un prezentācijas pieejamas Lauku tīkla lapā.

Latvijas Republikas dibināšanu finansēja latviešu finanšu kooperatīvi (krājaizdevu sabiedrības)

Par krājaizdevu sabiedrību lielo lomu neatkarīgas Latvijas valsts dibināšanā rakstījām jau pirms gada. Taču šo domu der atgādināt atkal un atkal, jo nerimstas ārvalstu politisko ideologu mēģinājumi pārrakstīt vēsturi un noniecināt visu, ko sasnieguši mūsu priekšteči.

1918.gada 18.novembrī II Rīgas pilsētas teātra telpās (tagad Nacionālais teātris) Tautas Padomes svinīgajā sēdē tika proklamēta Latvijas Republika. Tautas Padome, kā mūsu valsts pirmais likumdevējs, spēja apvienot visus nacionālos spēkus, kas ticēja latviešu tautas spējai izveidot savu nacionālo valsti.

Svinīgo sēdi vadīja Latviešu amatnieku krājaizdevu kases vadītājs Gustavs Zemgals. Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrību G. Zemgals vadīja veselus 32 gadus.

Gustavs Zemgals

Gustavs Zemgals, LR Prezidents 1927-1930. 32 (!) gadus Zemgals bija Latvijas amatnieku krājaizdevu sabiedrības vadītājs (Avots: https://www.vestnesis.lv/ta/id/31720)

Tautas Padome tika nodibināta 1918.gada 17.novembrī Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kases telpās Rīgā, Suvorova ielā (tagad Krišjāņa Barona iela 3, ēka kļuvusi par valsts īpašumu). Arī jaunās Latvijas Republikas valdība savas darbības sākumā izmantoja šī latviešu finanšu kooperatīva telpas.

 

 

 

 

Valsts kancelejas direktors D. Rudzīts par Pagaidu valdības pirmajām dienām raksta: Turpiniet lasīt →

Valdības deklarācijā iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām

Laba ziņa: arī jaunajā valdības deklarācijā, tāpat kā iepriekšējā, iekļauts atbalsts krājaizdevu sabiedrībām. Šoreiz jau tuvāk augšgalam, iepriekšējo reizi tas bija 63. punktā.

Citāts:

9. Panāksim banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma veidošanos
un attīstību, izmantojot finanšu instrumentus kooperatīvajā sektorā.

10. Sadarbībā ar pašvaldībām atbalstīsim finanšu sistēmas attīstību,
tajā skaitā veicinot iedzīvotāju un pašvaldību apvienošanos
kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās ar mērķi pašiem pārvaldīt savus
finanšu resursus, nodrošinot finansējuma pieejamību pēc iespējas tuvāk
cilvēku dzīvesvietām.

Avots: Delfi

Krājaizdevu sabiedrības ir viena no jomām, kurā mēs atpaliekam no tuvākajiem kaimiņiem un kurā ir daudz vējā palaistu izdevību. Bez nacionālā kapitāla uzkrāšanas nevar būt stipras valsts, jo nacionālais kapitāls ir neatkarības stūrakmens. Valdība ir paudusi atbalstu vārdos, un mums jāpanāk atbalsts arī darbos.

Krājaizdevu Apvienības kopsapulce 2014. gada 27. novembrī

Šī gada 27. novembrī paredzēta kārtējā biedrības kopsapulce. Vieta un precīzs laiks pagaidām vēl nav zināmi, par to tiks ziņots atsevišķi, kad nokārtosies telpu jautājums.

Paredzamā darba kārtība šāda:

  1. Valdes un revīzijas komisijas pārvēlēšanas.
  2. Līdzšinējās darbības izvērtējums.
  3. Diskusijas par tālāko darbības modeli saistībā ar pēdējām likumdošanas izmaiņām un prasībām. Iespējamā biedrības pārveidošana par krājaizdevu sabiedrību biedru pārstāvētu organizāciju.
  4. Jaunu locekļu uzņemšana

 

Krājaizdevu Apvienības valde

Pasaules varenie balso par krājaizdevu sabiedrībām

Par cilvēka patiesajiem nolūkiem vislabāk liecina viņa darbi. Darbi nemelo, pat ja vārdi ir ar tiem pretrunā.

Tā nu izrādās, ka pasaules varenie, pie kuriem pieskaitāmas dažādas ASV valdības organizācijas, ļoti labprāt izmanto krājaizdevu sabiedrības kā savstarpējās finanšu sadarbības formu. Praktiski visām lielajām arodbiedrībām un nozarēm ir savas krājaizdevu sabiedrības.

Nezinātāji varētu jautāt, kāda gan tam jēga? Atbilde ir vienkārša: ja nozarē vai organizācijā ir pietiekoši daudz darbinieku un naudas līdzekļu, rodas iespēja naudu apgrozīt “savā lokā”, ierobežojot naudas līdzekļu aizplūšanu. Peļņu par aizdevumu procentiem gūst tikai krājaizdevu sabiedrības locekļi, un tā nenonāk banku kabatās. Vēl viens efekts ir darbinieku piesaistīšana un motivēšana, daži varbūt teiktu – lielāka atkarība. Parasti par dalībniekiem var kļūt arī dažādi apakšuzņēmēji un biznesa partneri – tur paveras dažādu biznesa manevru iespējas.

Lūk, daži piemēri. Turpiniet lasīt →

Krājaizdevu sabiedrība Allažu saime veicina ekonomisko attīstību novadā

Pārpublicēts no Daigas Stokenbergas raksta NRA: http://nra.lv/latvija/regionos/126640-krajaizdevu-sabiedriba-allazu-saime-veicina-ekonomisko-attistibu-novada.htm

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijas vēsturē ir nepārvērtējama loma – tieši tās bija lielākie ziedotāji un aizdevēji, lai 1918. gadā Latvija kā suverēna valsts spētu nodrošināt savas valstiskās vajadzības. Patlaban Latvijā darbojas pavisam nedaudz krājaizdevu sabiedrību.

Allažu saime ir lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība, kas veidota pēc teritoriālā principa un apvieno 843 biedrus. Par šīs sabiedrības biedriem var kļūt Siguldas novada un tam piegulošo pagastu iedzīvotāji un uzņēmēji.

Eiropā un ASV krājaizdevu sabiedrības ir ļoti populāras un sniedz bankām līdzvērtīgus pakalpojumus. Piemēram, Vācijā darbojas 12 tūkstoši šādu sabiedrību, un tas ir instruments, ar ko valsts un pašvaldības stimulē uzņēmējdarbības attīstību konkrētā teritorijā. Īrijā divas trešdaļas iedzīvotāju ir saistīti ar krājaizdevu sabiedrībām un tās ekonomisko krīžu pārvarēšanai aktīvi izmanto Īrijas valdība. Vidēji Eiropā krājaizdevu sabiedrībās iedzīvotāji glabā 20% savu noguldījumu, arī trešdaļu mikrokredītu uzņēmējdarbībai izsniedz krājaizdevu sabiedrības. Siguldas novads ir eiropeisks un seko šiem piemēriem. Siguldieši arvien aktīvāk izmanto krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus, kas ir ekonomiski izdevīgāki, jo piedāvā lielākus noguldījumu procentus un mazākas kredītu likmes nekā bankas, ja kredītņēmēja rīcībā nav lielu nodrošinājumu. Turklāt attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām likumā noteiktas tās pašas noguldītāju drošības garantijas kā bankām, līdz 100 000 EUR. Sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrību Allažu saime iesaistījusies arī Siguldas novada pašvaldība. Vaicāts par procentu likmēm, krājaizdevu sabiedrības Allažu saime vadītājs Ēriks Čoders norāda:

Katrs gadījums ir izvērtējams atsevišķi, taču, salīdzinot ar lielajām komercbankām, mēs visus riskus neuzkraujam tikai kredītņēmējam. Nosakot likmi, vērā tiek ņemts arī pašvaldības atzinums – ja arī pašvaldība uzskata, ka konkrētā uzņēmuma attīstība novadam ir nepieciešama, procentu likme ir zemāka. Varu pateikt vienu konkrētu un pavisam nesenu piemēru: komercbanka novada uzņēmējiem bija gatava izsniegt kredītu ar likmi 18% gadā, bet mēs šo kredītu izsniedzām ar 10% gadā. Novada ieguvums 14–15%, jo 8% ietaupīja uzņēmējs, bet kredītprocenti palika novadā.

Allažu saime ir pierādījusi savas darbības efektivitāti. Tad, kad bankas atsakās palīdzēt, uzņēmēji nāk pie mums. Esam saņēmuši Latvijas Ministru prezidenta Valda Dambrovska pateicības rakstu par to, ka esam palīdzējuši pārvarēt ekonomisko krīzi novadā. Esam unikāli ar to, ka krīzes laikā Allažu pagastā iedzīvotāju skaits pat pieauga, kas ir vistiešākais apliecinājums ekonomiskajai aktivitātei, ko sekmēja arī mūsu krājaizdevu sabiedrība. Protams, mēs riskējām, bet aizdevām, jo zinājām: ja uzņēmums tiks likvidēts, zudīs darba vietas, cilvēki no teritorijas izbrauks, pašvaldībā samazināsies ienākumi no nodokļiem. Atgūt to visu būs daudz dārgāk un ļoti grūti. Faktiski mēs uzņēmāmies vienus riskus, lai samazinātu citus riskus. Mums tas izdevās, un tas ir vēl viens pierādījums krājaizdevu sabiedrību efektivitātei.